Deviņi melu piemēri, ko vecāki maldīgi uzskata par pieņemamiem

Lūk, piemēri ikdienas meliņiem, kurus vecāki pat paši neapzinās, lai gan būtu iespējams no tiem izvairīties! Tos apkopojis portāls "Mama".

Saprotams, ka tu vēlies, lai viss būtu tieši tā, bet tas ne vienmēr ir iespējams. Tu bērni nespēsi pasargāt pilnīgi visu laiku. Tā vietā labāk saki patiesību – tā, lai bērns justos drošībā, bet apzinātos realitātes iespējamo bīstamību. Piemēram, vari teikt šādi: "Es vienmēr centīšos tevi pasargāt, bet pasaulē ir arī slikti cilvēki, tādēļ es tevi lūdzu nekur tālu no manis neiet uz ielas vai veikalā. Ir cilvēki, kuri zog bērnus. Kad manis nav blakus, tu vari atrasties briesmās."

Šī ir briesmīga patiesība, bet tā ir patiesība. Izvēlies pareizos vārdus, lai bērnā neradītu lieku trauksmi. Pasaki, ka bērnus nolaupa reti, bet ir vērts par šādu bīstamību atcerēties.

Bērns baidās no potes un raud – tu nespēj to izturēt, bet pote obligāti jāveic. Bērns raud, jo zina, ka tu melo. Pagājušajā reizē tu tieši tāpat teici, ka nesāpēs. Bet sāpēja, un tagad viņš zina, ka viņam melo. Pasaki, ka nedaudz sāpēs, bet pēc tam pāries un jūs abi iesiet nopirkt saldējumu. Paskaidro, kāpēc nepieciešama šī pote. Patiesība ir tāda, ka pote var sāpēt, bet šīs sāpes ātri pāriet. Bērns ir spējīgs to pieņemt un apzināties – un pēcāk tev vairāk uzticēsies.

Neslavē bērnu, ja šīs uzslavas nav īpaši patiesas. Bērni nav tik lētticīgi, kā tev gribētos domāt. Viņi sajūt intonāciju, nolasa ķermeņa valodu un saprot, kad tu runā nepavisam ne patiesi. Paslavē nevis zīmējuma meistarību, bet neparasto ideju vai oriģinālo izpildījumu. Slavē par to, kas patiešām zīmējumā šķiet interesants un vērtīgs.

Daudzi vecāki to sāk teikt jau pulksten 21, lai gan bērnam paredzēts iet gulēt pulksten 22. Tā vietā labāk teikt: "Laiks gatavoties miegam." Kad bērns jau pazīst pulksteni, īpaši svarīgi ir sekot līdzi tam, ko saki. Un tas ir svarīgi, lai veidotos uzticēšanās.

Tu patiešām vēlies atnākt ātrāk un palīdzēt bērnam, ja viņš tevi sauc, bet pirms tam gribi pabeigt mazgāt traukus vai izdarīt kādu citu lietu. Tā arī tad pasaki – man jāpabeidz mazgāt trauki. Nesaki, ka nāksi tūlīt. Esi precīzs un nemelo.

Nemelo, bet izskaidro situāciju tā, lai bērns spētu saprast. Pasaki, – ja mēs tagad nepirksim to un šo, tad drīz varēsim braukt atpūsties. Pastāsti, ka dažreiz kādu interesantu lietu dēļ nākas tomēr kaut ko upurēt. Tā ir noderīga mācībstunda – un tev nenāksies melot.

Neizmanto iebiedēšanas taktiku, runā par reālām sekām, lai veicinātu bērna pasteigšanos. Var teikt, – ja viņš nesataisīsies desmit minūšu laikā, vakarā viņš nedrīkstēs skatīties televizoru. Un tādā gadījumā raugies, lai viss arī notiktu, kā teici. Nebiedē bērnu un nemelo, bet seko līdzi, lai viņš būtu gatavs tieši tajā laikā, kad apsolījis.

Saki taisnību – tas ir labākais veids, kā bērnam sniegt dzīves pieredzi un sagatavotu tai. Bērns aug, un, ja tu viņam meloji, viņš tāpat vēlāk sapratīs, un tas nevienam – nedz tev, nedz bērnam, par labu nenāks. Uzticēšanās ir pamatu pamats ilgstošām un labām attiecībām, tādēļ labāk dažreiz bērnu apbēdināt ar patiesību. Uzticēšanos var nopelnīt tikai ar godīgumu. Patiesība ir tāda, ka bērni ar vecāku atbalstu var itin labi tikt galā ar jebkuru sarūgtinājumu.