Kā pareizi slavēt bērnu par viņa zīmējumiem, kā atbalstīt un motivēt turpināt radoši izpausties, ja uzzīmētais nav īsti izdevies, un kā netraucēt zīmēt, – par to portālam "Thevillage" skaidro mākslas skolas "City & Country" pasniedzēja Anna Kēgelsa. Arī šajā rakstā atradīsi atbildes uz jautājumiem, kāpēc bērniem ir jāzīmē. To skaidro mākslas terapeite Martīne Ostrova no Vācijas, sniedzot arī padomus, kā iespējams iedvesmot mazos māksliniekus.
Kāpēc zīmēšana bērniem ir tik svarīga nodarbe
Visi bērni vienmēr zīmē – tas viņiem ir ielikts no dabas. Ja bērns vēlas skatīties tikai multfilmas, tas nozīmē, ka viņam ir kādas problēmas, un tās ir vērts apspriest pie kāda speciālista. Bērnam zīmēšana ir pasaules iepazīšanas veids.
Vecākiem ir jāatbalsta šie centieni, nedrīkst bērniem traucēt, ir jāuzticas, jāciena un jābūt iejūtīgiem. Procesa laikā jābūt līdzās, jo maziem bērniem, piemēram, gribas, lai vecāki būtu aizsniedzamā tuvumā.
Kad bērni ir mazi, divus, trīs gadus veci, viņi zīmē "ķep-ļep", un tas ir tas, ko viņiem arī jāzīmē. Jāsniedz bērniem brīvība, jāciena viņu dabiskā izaugsme. Ja bērniem sniegs brīvību šajā ziņā, viņi paši pāries no viena etapa uz citu bez pieaugušo palīdzības. Vislielākā zīmēšanas vērtība ir sevis izpratne, pašizteikšanās un radošums.
Pēc tam, ap četru, piecu gadu vecumu, viņi sāk zīmēt nosacīti tēlaini, izmantojot figūras: kad bērns visu joprojām dara "ķep-ļep", bet mamma stāsta, ka viņam tur uzzīmēta pils. Pēc tam, ap septiņu gadu vecumu, viņš sāk zīmēt figūras. Tad viņš saskaras ar kaut kādām gaidām no sava zīmējuma, ar citu bērnu zīmējumiem, kuri viņam visvairāk patīk, un sākas frustrācija. Bērns attīstās pa spirāli, un katrā no tās posmiem saskaras ar lielu daudzumu jūtām. Šajā brīdī viņš ir jāatbalsta: jāļauj padusmoties, jādod iespēja izraut papīra lapu no bloknota, izmest to. Jānogaida, kad bērns būs gatavs pamēģināt vēl vienu reizi. Bērni mēģina un atrod savu izaugsmes punktu.
- Ko bērna zīmējums var pateikt par tavu ģimeni, lasi šajā rakstā.
Kā novērtēt bērna zīmējumus
Bērni visu laiku pienāk pie mammas vai tēta, parāda savus zīmējumus un vaicā, kā vecākiem tie patīk. Mēdz gadīties, ka mamma, pat nepaskatījusies, atbild, ka ļoti skaisti. Bet ar to nav pietiekami: bērnam ir nepieciešama uzmanība – lai mamma apstātos, paskatītos uz viņa zīmējumu, ieraudzītu viņu aiz šā zīmējuma.
Kēgelsa atzīst, ka viņai ir trīs atgriezeniskās saites metodes. Pirmā – tas ir konkrēts apraksts par to, ko viņa redz zīmējumā. Proti, bērniem ir ļoti svarīgi sadzirdēt, ko redz vecāki, un viņa saka: "Es redzu sarkanu, izteiktu līniju un aplīti". "Otrā – tas ir, kad man patiešām kaut kas iepaticies, un es saku konkrēti, kas: piemēram, kā lapiņas izvietotas uz koka. Trešā – uzdot bērnam jautājumu. Tas palīdzēs vairāk uzzināt par saviem bērniem, jo viņi var ļoti ilgi stāstīt par savu zīmējumu," metodes atklāj pasniedzēja.
- Kā patstāvīgi izanalizēt bērna zīmējumu, uzzini šeit.
Kā attīstīt radošās spējas
Ar dažāda vecuma bērniem var doties uz muzejiem. Bet ar bērnu nedrīkst doties uz muzeju, stāstot tikai un vienīgi vēsturisko daļu. Arī ekskursijas ir jāadaptē bērniem, jāuzdod jautājumi: "Ko tu redzi?", "Ko tu jūti?", "Kādas emocijas redzētais tev rada?". Bērni vairāk runā, apspriež redzēto ar pieaugušajiem un savā starpā. Bērniem ir jārāda albumi ar dažādu mākslinieku darbiem – tas palīdz iedvesmoties un uzzināt, kā zīmējuši citi.
"Bieži bērni paši labāk par mums zina, kas ir skaisti, bet kas nē. Pieaugušajiem bērnus ir tikai jāmotivē atrast savu pareizo un skaisto. Bērnam patstāvīgi ir jānonāk līdz sava zīmējuma novērtēšanai. Šeit svarīgs ne tikai rezultāts, bet arī radīšanas process un zīmējuma izpratne," uzsver mākslas skolas pasniedzēja.
Kad bērns zīmē ar vecākiem, viņam jāredz, ka visiem ir komfortabli: mēs nesteidzamies, mums ir laiks, mēs sēžam, mēs esam aizņemti, mēs radām. Ja mamma sāk žēloties un gaidīt, kad bērns pabeigs, tas traucē procesam.
Dažreiz bērns nezina, kā uzzīmēt kaut ko, tādā gadījumā nedrīkst bērnam no rokām izņemt zīmuli un zīmēt viņa vietā, viss ir jāpaskaidro ar vārdiem, bet vēl precīzāk – uzdodot jautājumus, uzzināt par bērna priekšstatiem šajā lietā. Sarežģītu uzdevumu var sadalīt vairākos vienkāršākos. Ja ir grūti uzzīmēt suni, bērnam jāpavaicā, kāda sunim ir galvas forma, kāds ķermenis, kādā krāsā tas būs. Nedrīkst bērnam dot pārzīmēt zīmējumu, jo, ja viņam tas neizdosies, viņš pārdzīvos.
Bērnam zīmēšana nav māksla, bet veids, kā runāt ar pasauli par savām emocijām. Par to, kā skaidrojami bērna zīmējumi, ielūkojies šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
