Sliktas audzināšanas sekas un citi mīti par bērniem ar autiskā spektra traucējumiem

Pērnā gada rudenī Latvijā tika atvērts pirmais Autisma kabinets bērniem, un speciālistu veidotajā mājaslapā "Autismsberniem" pieejami dažādi informatīvi materiāli vecākiem. Sarunu ar Autisma kabineta Latvijā vadītāju, Bērnu slimnīcas klīnisko psiholoģi Mariju Legzdiņu-Docenko lasi šeit.

Mīts: AST ir "sliktās" audzināšanas sekas.

Fakts: Tu nevari AST izraisīt, izmantojot negatīvās audzināšanas metodes, jo būtiski ir ģenētiskie faktori, kā arī dažādi apstākļi, kas ietekmē bērna smadzeņu attīstību grūtniecības laikā, dzemdībās vai arī neilgi pēc dzemdībām.

Mīts: Cilvēki, kuriem piemīt AST pazīmes, ir vienkārši dīvaini un kādā brīdī šīs pazīmes pazudīs.

Fakts: AST ir bioloģiski cēloņi, kuri ietekmē smadzeņu attīstību, kas daudziem indivīdiem ir stāvoklis visa mūža garumā.

Mīts: Autisms ir slimība.

Fakts: AST nav slimība. Tas ir neiroloģiskās attīstības traucējums, kas pavājina indivīda spējas komunicēt un mijiedarboties ar citiem. Pastāv vairāk nekā viens autisma veids, kas ir dažādu ģenētisku kombināciju un vides faktoru izraisīts.

Mīts: Autismu var izārstēt, izmantojot medikamentus.

Fakts: Tas ir traucējums visa mūža garumā. Tā kā autismam ir vesels spektrs ar pazīmēm, nav "brīnumtabletes", kas to var izārstēt. Tomēr ārstējošais ārsts var izrakstīt medikamentus, lai uzlabotu citus stāvokļus, piemēram, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes, depresijas, emocionālās nelīdzsvarotības, utt., gadījumos.

Mīts: Indivīdi ar autismu ir "ģēniji"/garīgi atpalikuši.

Fakts: Kā jau minēts, autismam ir vesels spektrs ar pazīmēm, un katram indivīdam tas izpaužas dažādi. Bieži cilvēkam ar AST var piemist daudzas unikālas spējas, bet tāpat arī var būt novērojami dažādi ierobežojumi. Daudziem indivīdiem ar AST intelektuālais līmenis ir normas līmenī vai arī augstāks par normu, un dažiem var būt raksturīgas izteiktas matemātiskās, muzikālas vai citas noteiktas sfēras spējas.

Mīts: Cilvēki ar autismu nevēlas draugus.

Fakts: Indivīdiem ar autismu var būt grūtības veidot sociālo komunikāciju, mijiedarboties ar citiem, jo to sociālas spējas var būt ierobežotas. Šie bērni var šķist kautrīgi vai dusmīgi, jo viņi nespēj izteikt savu vēlmi pēc attiecībām tā kā citi, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka viņi nevēlās draudzēties.

Mīts: Cilvēki ar autismu nespēj just vai izteikt savas emocijas.

Fakts: Autisms nepadara indivīdu nespējīgu sajust emocijas, taču tās tikai izpaustas un izteiktas citādā veidā.