Piecas tipiskas pusaudžu vecāku problēmas; galvenie akcenti un risinājumi

Nekreņķējies: dēlam vai meitai tu joprojām esi vajadzīgs, un, iespējams, pat vairāk nekā iepriekš. Bet jaunajā dzīves etapā pusaudzim ir nepieciešams pārskatīt savu attieksmi pret pasauli un tuviem cilvēkiem, izveidot sevi no jauna, un vecākiem šajā procesā ir jāpalīdz: jābūt līdzās, ievērojot distanci, jāmīl – neraugoties ne uz ko.

Kā sarunāties ar pusaudzi? Piecas tipiskākās šī vecuma bērnu vecāku problēmas nosauc portāls "Mama", piedāvājot arī to risinājumus.

Mazums, ka pusaudzis nevāc savu istabu – viņš pieprasa, lai arī mēs uz viņa galda neslaucītu putekļus, nesaliktu izmētātos mūzikas diskus un papīrus. Iespējams, viņš pat ir paziņojis, ka savā istabā vēlas ieviest atslēgu, lai neviens svešinieks bez klauvēšanas viņa teritorijā neienāktu. "Svešinieki" – pirmkārt, tie ir vecāki.

Ko darīt

Atzīsti šo konkrēto mājokļa stūrīti par bērna, lai tā būtu vieta, kur viņš ir galvenais. Palūdz bērnam to iztīrīt, kad viņam būs ērti to paveikt. Un būtu labi, ja viņš atrastu laiku tikt skaidrībā ar savu galdu un notīrītu no tā putekļus, kuri nenāk par labu viņa aparatūrai. Kas attiecas uz nepieciešamību pieklauvēt pie durvīm, ievies to kā noteikumu vēl līdz brīdim, kamēr vēl tas veidojas tikai pašā bērnā. Bet palūdz arī viņu pieklauvēt pie tavas istabas durvīm.

Kāpēc pusaudži teju vienmēr izvēlas slinkot? Un kāpēc vecākus tik ļoti satrauc šis slinkums?

Pubertātes periodā notiek hormonālās izmaiņas, kuras pavada arī pastāvīga noguruma sajūta: nedrīkst gada laikā izaugt par 15 centimetriem un nejusties noguris. Bet pusaudzis slinko arī tāpēc, ka nezina, ar ko sevi nodarbināt. Bērnu spēles viņu vairs neinteresē, bet jaunas aizraušanās viņš vēl nav atradis. Vecāku nodarbes (darbs, mājas darbi, izlaides) viņiem šķiet muļķīgas. Viņš nevēlas nedz pievienoties šīm nodarbēm, nedz būt paklausīga marionete. Bet tā vietā lai dusmotos, kāpēc gan pašiem vecākiem neatlikt uz kādu laiku kādas lietas?

Ko darīt

Bezdarbība sniedz skolēnam iespēju pārdomāt un tādā veidā labāk tikt skaidrībā par sevi un savu dzīvi. Ļauj viņam mierīgi pavāļāties, tiesa, pārāk bieži gan to nevajadzētu darīt. Pastāv pienākumi, kurus nevar ignorēt, citādāk var bezcerīgi atpalikt skolā vai kļūt par īsteni slinku cilvēku.

Pusaudži vecumā starp 13 un 14 gadiem mēģina izbēgt no vecākiem, jo jūt, ka pienācis laiks kļūt patstāvīgiem. Un te arī rodas sīku māņu parādīšanās.

Ko darīt

Neko nepadarīsi, pārejas vecums nozīmē "necaurspīdīgu" attiecību ar bērniem sākumu, un ar to nāksies samierināties, lai nekavētu dabisko pieaugšanas procesu.

Cita lieta, ja tiek runāts par nopietnu mānīšanos. Paraksta viltošana uz dokumenta vai naudas zagšana no tava naudas maka – šie ir tik nopietni gājieni, ka nepieciešams izlēmīgi iejaukties, izskaidrot savu pozīciju un kādu laiku pusaudzi kontrolēt.

Padomā par mānīšanās iespējamajiem iemesliem: vai viņam skolā ir kādas grūtības? Vai bērnam pietiek kabatas nauda? Vai tu viņam sniedz pietiekami daudz brīvības? Visbiežāk bērni ir spiesti melot vecākiem, kuri paši ir spējīgi tā rīkoties, māna bērnu vai nesniedz nekādu iespēju izrādīt patstāvību. Daži pusaudži patstāvīgi melo, izdomājot sev aizraujošu dzīvi.

Tāpat iespējams, ka no bērniem slēpt "kaunpilnas" detaļas par ģimenes vēsturi. Neapzināti pusaudzis atdarina vecāku uzvedību. Un tad tieši vecākiem ir pirmajiem jāsāk runāt patiesība.

Tavs pusaudzis jau ne pirmo reizi mājās atgriežas vēlāk, nekā gaidīts, turklāt tevi par to iepriekš nebrīdinot.

Ko darīt

Vecāku uzdevums – izstrādāt noteikumus un uzstāt uz to ievērošanu, bet pusaudzim – nepagurstoši tirgoties saistībā ar tiem un apiet aizliegumus. Pieņem to kā faktu, un tev atliks vien precīzi noteikt laiku, kad tavam bērnam obligāti jāatgriežas mājās.

Dažreiz, izņēmuma gadījumā, viņš var pārnākt vēlāk. Ja bērns ir nokavējis 15 minūtes, nav vērts steigties pārmest. Un tomēr atgādini par noteikumiem, lai nepieļautu pārpratumus.

Ja tomēr pusaudzis nokavējis divas stundas, atzīmē to un sodi – piemēram, aizliedz doties uz nākamo ballīti.

Vecāko klašu skolēni ar saviem brutālajiem vārdiem cenšas vecākus šokēt, izvest no pacietības, lai izmērītu savu varu pār viņiem un apstiprinātu personīgo emocionālo neatkarību no "senčiem". Bet, lai kādi nebūtu bērna uzvedības iemesli, vecāki nedrīkst ļaut sevi aizvainot.

Ko darīt

Tavs uzdevums – noteikt robežu starp vārdiem un emocijām, lai saglabātu dialogu ar pusaudzi. Neatbildi uz kliegšanu ar to pašu, atsakies turpināt sarunu "tādā tonī", piedāvā apdomāt notiekošo un atgriezties pie situācijas apspriešanas vēlāk. Un vēl jo vairāk – neieej svešā teritorijā, lietojot jauniešu slengu – pusaudžu valoda nav domāta pieaugušajiem.