Kas izraisa Aspergera sindromu un kā to atpazīt

Katrā ziņā tie nav saistīti ar emocionāliem traucējumiem vai ar to, kā cilvēks ticis audzināts, uzsver speciālisti mājaslapā "Autismsberniem".

Aspergera sindroms ir attīstības stāvoklis, kas ietekmē veidu, kā smadzenes apstrādā informāciju, un to nevar ārstēt. Bērni ar Aspergera sindromu kļūst par pieaugušajiem ar Aspergera sindromu. Daudz ko var sasniegt, padarot viņu dzīvi mazāk sarežģītu un sniedzot atbilstošu izglītību un palīdzību.

Ņemot talkā laiku un pacietību, cilvēkiem ar Aspergera sindromu var iemācīt attīstīt pamatprasmes ikdienas dzīvei, piemēram, kā atbilstoši sazināties ar citiem cilvēkiem.

Aspergera sindroms nav tik izteikts kā autisms, tādēļ to var ilgu laiku nediagnosticēt. Tas nozīmē, ka šo cilvēku īpašās vajadzības var netikt pamanītas un vecāki var vainot sevi, vai, vēl sliktāk, vainot bērnu par viņa neparasto uzvedību.

Šobrīd bērniem ar Aspergera sindromu tiek radītas jaunas iespējas. Piemēram, Lielbritānijā vairāki bērni iet vispārizglītojošas skolās, kur viņu progress ir atkarīgs no vecāku, skolotāju un aprūpētāju atbalsta un iedrošinājuma. Daži bērni ar Aspergera sindromu iet speciālajās skolās bērniem ar autismu vai arī skolās bērniem ar mācīšanās traucējumiem.

Personas ar Aspergera sindromu savā ziņā ir pat vairāk neaizsargātas, tādēļ, ka viņu speciālās vajadzības nav tik acīmredzamas, kā tas ir autisma gadījumā. Dažkārt skolā viņi var kļūt par vieglu mērķi kaitināšanai un izsmiešanai. Kļūstot pieaugušākiem, viņi var saprast, ka ir citādi nekā citi cilvēki, un līdz ar to justies norobežoti vai depresīvi.

Cilvēki ar Aspergera sindromu bieži grib būt sabiedriski un ir apbēdināti, kad saprot, ka ir grūti sadraudzēties ar kādu. Tomēr to cilvēku, kam ir Aspergera sindroms, nākotnei nevajadzētu būt drūmai. Pieaugušie cilvēki ar Aspergera sindromu spēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, turpinot izglītību, strādājot un veidojot draudzības saites.

Lai arī ir nepieciešami informēti un saprotoši darba devēji un kolēģi, strādājot cilvēkiem ar Aspergera sindromu var izpausties tādas īpašības kā punktualitāte, uzticamība un aizrautība ar savu darbu.

Aspergera sindroms ir autisma paveids, jeb, varētu teikt, stāvoklis, kas ietekmē to, kā cilvēks sazinās un saprotas ar apkārtējiem. Aspergera sindromam ir raksturīgas vairākas pazīmes:

Parasti cilvēkiem ar Aspergera sindromu ir mazāk problēmu ar valodu, nekā tiem, kam ir autisms. Viņi runā tekoši, lai gan izteiktie vārdi dažkārt var izklausīties formāli un samāksloti. Cilvēkiem ar Aspergera sindromu ne vienmēr ir mācīšanās problēmas, kā tas ir autisma gadījumā, faktiski cilvēkiem ar Aspergera sindromu bieži vien inteliģences līmenis ir vidējs vai virs vidējā.

Daudzi bērni ar Aspergera sindromu apmeklē vispārējās izglītības skolas, un, ja ir atbalsts un iedrošinājums, var sekmīgi turpināt izglītību, kā arī apgūt profesiju un gūt panākumus tajā.

Grūtības sociālajās attiecībās

Pretēji personai, ar "klasisku" autismu, kas bieži "attālinās" un it kā nav ieinteresēts sev apkārt esošajā pasaulē, daudzi cilvēki ar Aspergera sindromu grib būt sabiedriski un vēlas izbaudīt cilvēciskus kontaktus. Tomēr viņiem ir grūtības saprast sarunu partnera mīmiku, žestus, sejas izteiksmes, balss toni u.c. neverbālus signālus. Līdz ar to, viņiem ir daudz grūtāk veidot un uzturēt sociālās attiecības ar cilvēkiem, kas neapzinās viņu vajadzības.

Komunikācijas grūtības

Neskatoties uz labām valodas prasmēm, cilvēki ar Aspergera sindromu runājot var izklausīties pārlieku akurāti vai pārlieku burtiski – joki, sarkasms, kā arī pārspīlēta un īpatnēja valoda, metaforas var radīt problēmas. Cilvēki ar Aspergera sindromu var būt neizpratnē vai izbīties no tādas frāzes kā: "viņš man noraus galvu". Lai palīdzētu personai ar Aspergera sindromu tevi saprast, runā īsiem, skaidriem un kodolīgiem teikumiem.

Iztēles trūkums

Lai gan tādās spējās, kā iegaumēt skaitļus un faktus, cilvēki ar Aspergera sindromu var būt īpaši talantīgi, tomēr viņiem ir grūti domāt abstraktā veidā. Tas var radīt bērniem problēmas skolā, īpaši tādos priekšmetos, kā literatūra, vēsture, sociālās zinības u.c.

Īpašas intereses

Cilvēki ar Aspergera sindromu bieži vien attīsta gandrīz vai mānijai līdzīgas intereses, kas izpaužas hobijos vai kolekcionēšanā. Parasti šīs intereses ir saistītas ar faktu sistematizēšanu kādās noteiktās tēmās, piemēram, katedrāļu augstuma iegaumēšana, vilcienu sarakstu kolekcionēšana u.c. Iedrošinot un atbalstot, šīs intereses var attīstīties tālāk, un cilvēks ar Aspergera sindromu var turpināt studijas vai strādāt saistībā ar savu iemīļoto tēmu.

Patika pret rutīnu

Cilvēkiem ar Aspergera sindromu pārmaiņas bieži ir traucējošs faktors. Bērni izveido sava veida rutīnu, kā piemēram, uzstājīgi izvēloties vienu un to pašu maršrutu ceļā uz skolu. Skolā lielu satraukumu var radīt pēkšņas pārmaiņas, piemēram, izmaiņas stundu sarakstā. Cilvēki ar Aspergera sindromu bieži izvēlas sakārtot dienas kārtību atbilstoši noteiktam modelim. Ja viņi strādā noteiktas stundas, tad neparedzēta aizkavēšanās satiksmes sastrēgumā vai aizkavējies vilciens var viņus padarīt nemierīgus vai bēdīgus.

Katra persona ir individualitāte un nosauktās pamatīpašības var būtiski atšķirties, vienam cilvēkam tās izpaudīsies spēcīgāk, nekā otram.