Kāpēc bērni iespējami biežāk jāapskauj: septiņi pamatoti iemesli

Septiņus iemeslus, kādēļ tev iespējami biežāk vajadzētu bērnus samīļot, portālā "Detimail" min pediatrs, bērnu ķirurgs Artjoms Kabanovs.

Vispamanāmākais apskāvienu efekts ir psiholoģisks. Tas palīdz bērniem un vecākiem sajust emocionālo un psiholoģisko saikni, sasvstarpējo atbalstu. Zinātnieki uzskata, ka šajā efektā ir iesaistīts mīlestības un uzticēšanās hormons – oksitocīns.

Regulāri nostiprināt attiecības ar apskāvienu palīdzību ir vērtīgi ne tikai ar bērniem. Neaizmirsi par mīļoto, vecākiem, tuviem radiniekiem un labiem draugiem.

1997. gadā zinātnieki, laboratorijā novērojot žurkas, nonākuši pie secinājuma – žurku mammām, kuras kārtīgi aprūpēja savus žurkulēnus un bieži tos aplaizīja, izauga stresa izturīgāki mazuļi. Tas tikai pierādot, ka līdzīgā veidā šādu fizisku kontaktu veidi, ieskaitot apskāvienus, darbojas arī attiecībā uz cilvēkiem.

Vēl viens interesants novērojums: uzlabot mazo žurkulēnu reakciju pret stresu palīdzēja pat grūsno žurku paglaudīšana. Tā ka – apskāvienu un maigu pieskārienu labo iedarbību līdz mazuļa nākšanai pasaulē arī var uzskatīt par pierādītu.

Mazi bērni taisa kaprīzes ne jau tādēļ, ka gribētu kādam speciāli ieriebt, un ne jau vien slikta rakstura pēc. Vienkārši viņiem vēl neizdodas pilnībā kontrolēt savas emocijas. Vismazāk šādos brīžos bērns grib dzirdēt tavus morāles lasījumus par to, ka "tā uzvesties nav labi". Bērnam ir nepieciešams palīdzība, viņš cenšas pievērst sev uzmanību.

Pastāv dažādi veidi, kā ātri un bez liekas nervu bendēšanas pārtraukt bērnu histēriju. Viens no tiem – apskāvieni. Turklāt šajā brīdī vecākiem ir jāsaglabā miers, jāparāda bērnam, ka viņi mazo saprot un atbalsta.

Šāda pieaugušo uzvedība ir pareiza un konstruktīva. Ar apskāvieniem tu arī neveicini histērijas turpmāku attīstību. Tu bērnu glāb no emocionālas vētras. Kad viņš nomierinās, var jau mierīgos apstākļos nodarboties ar skaidrošanas darbiem.

Daudziem attīstošo rotaļlietu cienītājiem ir labi zināmi tādi izteicieni, kā "taktilā stimulācija", "sīkās motorikas attīstība" un "kognitīvo spēku attīstība". Būtība ir tāda, ka spēlējoties ar maziem priekšmetiem, pirkstu galos esošie receptori sūta signālu galvas smadzenēm, kas veicina nervu sistēmas nobriešanu, domāšanas attīstību. Apskāvieni – tā ir tā pati taktilā receptoru stimulācija, plus – pozitīvas emocijas.

Zinātnieki ir pamanījuši: bērni, kuri aug emocionālās saiknes deficīta apstākļos, vidēji ir mazāki augumā un arī svarā, tāpat viņiem esot arī mazāks galvas apkārtmērs un krūškurvis. Lai norādītu uz augšanas traucējumiem, kas, iespējams, radušies rūpju un uzmanības trūkuma dēļ, bija pat izdomāts speciāls termins – psiholoģiskā pundurība. Iespējams, to izraisa daži hormonāli efekti, stāsta pediatrs. Pārsteidzoša lieta: šādi bērni aug lēnāk, pat ja ēd ļoti labi.

To, ka fizisks kontakts ar citiem cilvēkiem var veicināt infekciju izplatīšanos, droši vien, zina katrs. Bet, lūk, pretējs efekts – apskāviens kā profilakses līdzeklis – tas varētu būt jaunums.

2014. gadā Karnegi Melona Universitātes zinātnieki veica pētījumu, kurā piedalījās 404 cilvēki. Pētījuma gaitā tika izzināts, cik bieži šie cilvēki konfliktē ar apkārtējiem un cik bieži apskaujas, un pēc tam viņus centās aplipināt ar saaukstēšanās vīrusu, novērojot viņus.

Izrādījās, ka cilvēkiem, kuri bieži apskaujas, ir daudz augstāks sociālā atbalsta līmenis, viņi ir labāk pasargāti no infekcijām. Pat ja viņi tiek aplipināti, slimība viņiem noris daudz vieglākā formā. Efekts, acīmredzot, ir saistīts ar daudz mazāku stresa līmeni, kurš, kā zināms, ir spējīgs vājināt imunitāti.

Skolēni stresu piedzīvo ļoti bieži. Plus vēl augstā slodze, apkārt daudz bērnu, starp kuriem, ir arī kāds saaukstēšanās upuris. Kopumā – gan jau tu saprati. Lai kādu atzīmi bērns šodien neatnestu no skolas, sāc ar apskāvienu, rekomendē pediatrs.

70. gados Kolumbijā neiznēsāto bērnu mirstība sasniedza 70 procentus. Mazuļi gāja bojā infekciju, elpošanas orgānu slimību dēļ un vienkārši nepietiekamas uzmanības dēļ. Vienlaikus ārsti pamanīja, ka jaundzimušie, kuri atradās kopā ar mammām, jutās daudz labāk. Tā parādījās tā dēvētā "ķengura" metode. Tās būtība it tāda, ka bērnam ir regulāri jākontaktējas ar mammu (vai ar tēti) – āda pret ādu.

Pētījumi parādīja, ka ķengura metode jaundzimušajiem uzlabo elpošanas un sirds-asinsvadu sistēmas darbību, palīdz efektīvāk kontrolēt ķermeņa temperatūru, saglabājot kalorijas. Šādi mazuļi labāk aug un pieņemas svarā.

Lai gan šī metode sākotnēji tika piedāvāta priekšlaikus dzimušiem mazuļiem, regulārs kontakts "āda pret ādu" ļoti labvēlīgi ietekmē arī laikā dzimušus bērnus.