Kā iemācīties sevi kontrolēt un nevietā nepacelt balsi uz bērnu

Šis ir vienkāršākais, taču ne mazāk iedarbīgākais veids. Cik bieži gan nav nācies saskarties ar situācijām, kad mazajam ķiparam tiek pateikts sakārtot istabu un likties pie miera, bet pēc 10 minūtēm telpa ir vēl vairāk savandīta vai atrodas tieši tādā pašā izskatā. Nebūt nebūs brīnums, ja šādā situācijā "asinis sāk vārīties" un gribas visu savu sakāmo izteikt skaļā balsī, taču, atceries, ka iedarbība neslēpjas skaļumā.

Izej ārā no istabas vai pagriezies uz otru pusi, bet pēc tam lēni ieelpo un izelpo. Nerādi bērnam savu nesavaldību, jo tā var liecināt, ka nespēj kontrolēt situāciju. Velti brīdi, lai nomierinātu savas emocijas un izdomātu, kādi vārdi šajā brīdī būtu vistrāpīgākie.

Kad emocijas ir sakāpinātas un bērns dara kaut ko ne pa tavam prātam, atceries, ka jāaizrāda ir par konkrēto situāciju, nevis bērna uzvedību kopumā. Kad bērns mācās braukt ar riteni, pirmajā reizē viņam tas var neizdoties, un to parasti pieņemam kā pilnībā normālu situāciju. Ar nepareizu vai sliktu uzvedību vajadzētu būt līdzīgi – lai bērns spētu mācīties, kāda ir laba un ne tik slavējama rīcība, jābūt pacietībai pirmajās reizēs to skaidrot.

Ja, piemēram, spēļu laukumā bērns iesit un pagrūž citu bērnu, pirmajā brīdī nav jāsāk skaļā balsī bļaut uz viņu, bet gan vajadzētu izmantot situāciju, lai paskaidrotu, kāpēc sišana citiem bērniem nav pareiza.

Ar balss pacelšanu tu noteikti piesaistīsi bērna uzmanību, bet vai tas palīdzēs viņam saprast, ka kaut kas nav darīts līdz galam pareizi? "Parents" min, ka bērni sajūtas vainīgāki, ja vecāku tonis ir kontrolēti lietišķs, nevis paaugstināts.

Ja runāsi zemā, varbūt pat pieklusinātā balsī, bērns mācīsies arī spēju klausīties un sadzirdēt. Šāda varianta otrs ieguvums ir nepārslogotas balss saites.

Vecākiem nereti tīk dalīt rīcības "ļoti labās" un "ļoti sliktajās". Lai bērns saprastu, ka viss dzīvē nav tikai labs un slikts, vajag skaidrot, ka ir arī situācijas, kurās viņš būtu varējis izdarīt kaut ko vēl labāk, vai gluži pretēji – sliktāk. Tas palīdz veidot pareizāku lietu izpratni.

Ja mazajam šķiet, ka ir tikai divi, kardināli pretēji, uzvedības modeļi, viņš var krist no vienas galējības otrā. Nereti rodas situācijas, kad bērns ar savu slikto uzvedību cenšas piesaistīt vecāku uzmanību, jo nemaz nezina, ka pastāv vēl arī citi varianti.

Nevienam cilvēkam nepatīk, ka uz viņu tiek pacelta balss, un bērni nav izņēmums. Vecāku uzdevums ir motivēt viņus darboties nevis likt nolaist rokas. Kāds varbūt teikts, ka citādi jau nemaz nevar, taču atminies līdzīgas situācijas arī no savas ikdienas, piemēram, sarunā ar priekšnieku. Iespējams, tieši priekšnieka paaugstinātais tonis tev ir radījis nepatiku kaut ko darīt, tāpēc nav brīnums, ka arī bērns iespītējas palikt pie sava.

Māci bērnam uzvesties pareizi un normām atbilstoši, taču izvairies no situācijām, kad liec justies pazemotam vai apkaunotam citu priekšā. Tādas situācijas var negatīvi ietekmēt viņa pašapziņu.