Iepriekš pieminētās, ne visai patīkamas uzvedības iezīmes, ir dēvējamas par hiperaktīva bērna īpašībām. Diemžēl tās nereti var izvest no pacietības pat vispacietīgākos skolotājus, bērnudārza audzinātājus un vecākus.
Tomēr tas, vai izdosies nodibināt kontaktu ar šādu bērnu, atkarīgs tieši no tā, kādu attiecību stratēģiju izvēlēsies vecāki un pedagogs. Ja tā būs kļūdaina, bērna stāvoklis kolektīvā un ģimenē tikai pasliktināsies. Svarīgi atcerēties – kādu attieksmi no mums, pieaugušajiem, saņems hiperaktīvs bērns, tāds viņš arī veidosies. Vai bērns izaugs ar apziņu "es varu" vai ar rūgtumu sirdī – "ko tad es, es taču protu tikai krist uz nerviem". Proti, nav vienas "receptes", kā pareizi komunicēt un darboties ar hiperaktīviem bērniem, jo katrs ir individuāls, taču katrā ziņā viņš arī ir bērns, kurš prasa mīlestību, rūpes un atzinību. Katras grūtības jāanalizē un jārisina saistībā ar bērna personības un sociālās situācijas īpatnībām.
Svarīgi atcerēties - kādu attieksmi no mums, pieaugušajiem, saņems hiperaktīvs bērns, tāds viņš arī veidosies. Vai bērns izaugs ar apziņu "es varu" vai ar rūgtumu sirdī - ko tad es, es taču protu tikai krist uz nerviem.
Tā nav audzināšanas vaina
Hiperaktīvi bērni citu acīm nereti tiek vērtēti kā neaudzināti vai izlutināti bērni, taču patiesībā –hiperaktivitāte nav uzvedības problēma, kas saistīta ar vecāku audzināšanas stilu. Nav runa par izlutinātu bērnu vai neprasmi audzināt. Speciālisti uzskata, ka hiperaktīvam bērnam ir augsts kompensatoro mehānismu iespēju līmenis. Tomēr, lai ieslēgtos kompensatorie mehānismi, ir nepieciešami noteikti nosacījumi: bērnam būtu jāaug un jāattīstās labvēlīgā un emocionāli līdzsvarotā gaisotnē bez intelektuālām pārslodzēm, ievērojot atbilstošu režīmu.
Kas būs vēlāk?
Komunicējot ar hiperaktīviem bērniem:
- uzslavē viņu uzreiz pēc labas uzvedības, neatliekot to uz vēlāku laiku;
- vienmēr saglabā mieru;
- ieteicams mācību procesu un attīstošās nodarbības organizēt dienas pirmajā pusē nevis vakaros, kad bērns jau ir fiziski noguris un vieglāk uzbudināms;
- samazini bērna darba slodzi;
- darbu veikt īsos, biežos laika intervālos, ietvert darbā pauzes;
- lai palielinātu produktivitāti, samazini kārtīguma kritērijus;
- sarunājoties vai darba gaitā, izmanto pieskārienu kontaktu;
- sarunā ar bērnu iepriekš gaidāmās darbības un uzdevumus;
- dodot norādījumus, centies panākt acu kontaktu, izsaki lūgumu īsos teikumos (ne vairāk par 10 vārdiem), nedod vienlaicīgi vairākus uzdevumus, kontrolē uzdevumu izpildi;
- pielieto elastīgu apbalvojumu un aizrādījumu sistēmu, uzsvaru liekot uz atzinību.
Ja bērns pēkšņi sāk uzvesties agresīvi, dusmojas vai kliedz, ieteicams rīkoties šādi:
- novērs bērna uzmanību no viņa kaprīzēm;
- piedāvā izvēles iespēju (tai brīdī reāli iespējamu citu darbību);
- uzdod negaidītu jautājumu;
- atreaģē bērnam negaidītā veidā, pajokojot vai atkārtojot bērna rīcību;
- izvairies no asa un kategoriska toņa;
- uzklausi, ko saka bērns;
- vajadzības gadījumā izolē bērnu, raugies, lai tas nav bīstami bērna veselībai;
- neuzstāj, lai bērns noteikti atvainotos;
- nemoralizē, jo bērns tevis teikto tik un tā neuztvers.
Piecas hiperaktivitātes pazīmes
Neuzmanība – uzmanības traucējums, kas izpaužas kā nepilnīgas vai sagrozītas informācijas uztveršana.
Impulsivitāte – izpaužas pēkšņās, nemotivētās un nepārvaramās darbībās un tieksmēs. Uzvedība, kas liek darboties pirmo emociju iespaidā.
Pārmērīga kustību aktivitāte – izpaužas kā grūtības nosēdēt mierīgi, dažkārt bērns ir pārlieku runīgs.
Vāja kustību koordinācija – kustību norise ir neveikla, lempīga, stāja saspringta, rakstot vai zīmējot zīmuli tur krampjaini.
Uzbudināmība – emocionāls stāvoklis, kas ir pakļauts pēkšņām garastāvokļa maiņām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
