Iepriekš pieminētās, ne visai patīkamas uzvedības iezīmes, ir dēvējamas par hiperaktīva bērna īpašībām. Diemžēl tās nereti var izvest no pacietības pat vispacietīgākos skolotājus, bērnudārza audzinātājus un vecākus.
Tomēr tas, vai izdosies nodibināt kontaktu ar šādu bērnu, atkarīgs tieši no tā, kādu attiecību stratēģiju izvēlēsies vecāki un pedagogs. Ja tā būs kļūdaina, bērna stāvoklis kolektīvā un ģimenē tikai pasliktināsies. Svarīgi atcerēties – kādu attieksmi no mums, pieaugušajiem, saņems hiperaktīvs bērns, tāds viņš arī veidosies. Vai bērns izaugs ar apziņu "es varu" vai ar rūgtumu sirdī – "ko tad es, es taču protu tikai krist uz nerviem". Proti, nav vienas "receptes", kā pareizi komunicēt un darboties ar hiperaktīviem bērniem, jo katrs ir individuāls, taču katrā ziņā viņš arī ir bērns, kurš prasa mīlestību, rūpes un atzinību. Katras grūtības jāanalizē un jārisina saistībā ar bērna personības un sociālās situācijas īpatnībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
