Kāpēc pusaudži kļūst par 'grūtajiem' bērniem: astoņi jautājumi un psihoterapeites atbildes  (3)

Uz šiem un citiem jautājumiem portālam "Mama-likes" atbild psihoterapeite Gelena Ivanova.

Ja ģimenē valda savstarpēja sapratne un cieņa ne tikai starp pieaugušajiem, bet arī pret bērniem, tad pusaudžu krīzes var noritēt bez nopietnām sekām un negatīvisma. Šādā situācijā bērns pieņem ģimeni kā patvērumu un vietu, kur viņš var paslēpties no trauksmes.

Protams, visbiežāk šajā riska grupā ir bērni no nelabvēlīgām ģimenēm, bet mēdz būt izņēmumi. Galvenie iemesli, kādēļ bērni kļūst agresīvi un nevadāmi, ir:

Pusaudžu vecumā bērni bieži vēlas pretoties pieaugušajiem, kļūst impulsīvi, parāda savu pretreakciju.

Protests var parādīties dažādos izgājienos. Piemēram, kad bērns izvēlas bīstamas un riskantas nodarbes, pamēģina psihotropās vielas, aizbēg no mājām, uztaisa tetovējumu vai sevi sagraiza, zog.

Pēdējais norāda uz nopietnu problēmu, kurā bērns atrodas uzticamu attiecību ar vecākiem trūkuma dēļ. Pirmās pazīmes par zagšanu var parādīties septiņu gadu vecumā. Tās sākas ar bērnu blēņām, pakāpeniski kļūstot par apsēstību.

Ja ģimenē ir faktori, kas netieši atbalsta šādu tendenci, tad nevainīgas blēņas pārvēršas problēmā, ar kuru bērnam vienam tikt galā ir grūti. Tādā gadījumā ir nepieciešama palīdzība no vecāku un speciālistu puses.

Smēķēšana un alkoholisko dzērienu lietošana ir veids, kā atdarināt pieaugušos, daudz autoritatīvākus cilvēkus. Bet, ja ielīstu dziļāk problēmas būtībā, tad var atrast šādas uzvedības patieso iemeslu.

Kā galvenie iemesli jāmin: konflikti, trauksme, bailes, pārdzīvojumi, ar kuriem bērns patstāvīgi netiek galā. Un tādēļ smēķēšana viņam var kļūt kā līdzeklis, ar kura palīdzību viņš nomierinās.

Depresija ir slimība, pret kuru ir vērts attiekties ļoti nopietni. Ja tu esi pamanījis, ka pusaudzis pastāvīgi staigā noguris, atsakās kontaktēties ar vienaudžiem, viņam parādījušās suicīdas domas, ir grūti koncentrēties darbam, viņš nevēlas doties uz pulciņiem, tad šīs ir pamatotas pazīmes depresīvai uzvedībai.

Ja redzi, ka šādā stāvoklī pusaudzis atrodas vairāk nekā divas nedēļas, tad nevajadzētu viņu apvainot slinkumā, visticamāk, viņam ir depresija smagā formā, kura viegli var pāriet klīniskā. Bet tās ārstēšanā jau būs jāiejaucas speciālistam.

Fiziskā un psiholoģiskā gatavība ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Psiholoģiskais briedums iestājas vecumā no 18 līdz 20 gadiem. Protams, dzimumnobriešana šajā laikā rit jau pilnā sparā.

Pusaudzis mīlestību sākt meklēt ārpusē, ja nevar to saņemt savā ģimenē. Tie nav centieni sāk seksuālas attiecības, pēc kurām tiecas nobrieduši cilvēki, bet vēlme atrast beznosacījuma mīlestību. Ja ģimenē valda uzticamas un siltas attiecības, tad pusaudzim atkrīt nepieciešamība meklēt kaut ko ārpasaulē.

Mīlestība ir pamatvajadzība. Ja esi pamanījis, ka pusaudzis attālinās, tas nenozīmē, ka viņš būtu pārstājis tevi mīlēt. Viņam tāpat kā iepriekš ir vajadzīgi vecāki, tikai tagad ne pastāvīgā kontaktā, bet ar apziņu, ka viņš saņems atbalstu. Vienkārši esi blakus un ļauj viņam pašam pieņemt lēmumu, ļaujot arī kļūdīties.

Pusaudža vecums sākas 11-12 gadu vecumā un turpinās līdz pat 18 gadu vecumam. Šajā laikā bērns meklē sevi, jaunus draugus, bet ģimene aiziet otrajā plānā. Viņam parādās jaunas autoritātes, intereses. Šī iemesla dēļ daudzi vecāki uzskata, ka bērni attālinās un vienlaikus ievaino vecāku jūtas. Bet tas tā nav.

Pusaudži – tie tomēr ir bērni, kuriem nepieciešama uzmanība, uzticēšanās, mīlestība un rūpes. Centies viņus pieņemt tādus, kādi tie ir. Bet ja tevi kaut kas neapmierina viņu uzvedībā, tad padomā, kāpēc tā notiek. Meklē iemeslu, nevis sekas.

Pusaudža vecuma bērnus mēdz salīdzināt ar kūniņām, no kurām tūliņ parādīsies taurenītis. Un, lai piedzīvotu tādas pārmaiņas, viņiem kā vēl nekas ir nepieciešams atbalsts un vecāku sapratne.