"Kā, tavs vēl staigā pamperos?" – nereti vecākiem nākas dzirdēt šādu un līdzīgus izteicienus no apkārtējiem, tiesa, galvenokārt no vecākās paaudzes vai cilvēkiem, kuri bērnus nav redzējuši sev tuvumā. Ja vien ģimene spēj finansiāli "pavilkt" šo autiņbiksīšu ēru, bieži vien vecāki nemaz īsti neiespringst, lai mazo iespējami ātrāk uzsēdinātu uz podiņa. Un ja vēl padomā, cik daudz nervu tiks pasargāti, ja nelaikā mazo mēģinās pieradināt pie šīs jaunās "iekārtas"...
To, cik šī māksla ir delikāta un sarežģīta, zinās tikai tie, kuri gājuši cauri apmācības procesam. Notvert īsto brīdi, neizbiedēt, nesodīt – te nu varētu trupināt un turpināt. Un noteikti ir jāatceras, ka visi bērni nav vienādi – ja kaimiņpuika uz podiņa uzsēdās jau 10 mēnešu vecumā, nav īpaši jākreņķējas, ka tavējam vēl divos gados "drošībai" pampers tiek uzlikts.
"Cālis" arhīvā ir atrodama virkne rakstu par to, kādā vecumā podiņmācību ieteicams sākt apgūt, kādas ir pazīmes, ka bērns tam ir gatavs, ar kādām problēmām var nākties saskarties, tostarp nevajadzētu brīnīties, ja bērns jau bija sācis pamazām iepazīt podiņu, bet pēc slimošanas to vairs nevēlas acīs redzēt. Arī tas ir normāli. Apkopojām padomus, cerot, ka ceļā uz šīs mākslas apguvi tavai ģimenei vismaz kāds no tiem varētu noderēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
