Maija ar savu Valentīnu pirmo reizi sastapās virtuāli – iepazīšanās aplikācijā. Un nepagāja ne ilgs laiks, līdz abi nolēma satikties arī dzīvē, likumsakarīgi – tā bija visu mīlētāju diena.
"Viņš bija man labas paziņas brālēns, tāpēc biju jau pirms randiņa ievākusi informāciju, ka čalis tiešām jauks un sirsnīgs, bet varbūt nedaudz kautrīgs. Viņš esot "aplauzies" attiecībās, šķīries – bijusī sieva baigā caca un tik viņa naudu esot gribējusi tērēt.
Sarunājām tikšanos kafejnīcā, es atnācu daudz ātrāk un, atceroties stāstīto, pati sev pasūtīju kafiju, uzreiz pie kases samaksājot par sevi. Džeks atnāca, apsēdās pie galdiņa. Pie mums pienāca viesmīle un viņš pasūtīja sev kafiju. Puisis tiešām bija ok – mācījies antropologos, tāpēc aizgāja kaut kā sarunas par durvju atvēršanu sievietēm utt., tāda feministiska sarunas noskaņa bija. Mūsu viedokļi, vārdu sakot, nesaskanēja.
Randiņš beidzās, mēs gājām prom, bet viņš vēl piegāja pie kases samaksāt. Es pat netuvojos, jo par savu dzērienu biju samaksājusi. Kad izgājām no kafejnīcas, viņš kaut ko noburkšķēja no sērijas "redz kāda tad tā vienlīdzība, pat nepiedāvāji samaksāt". Es biju pilnīgā šokā, jo es taču samaksāju par savu kafiju pirms paša randiņa! Viņš tikai nobolīja acis. Es tā "sacepos", ka izvilku čeku – tad gan viņam mute bija ciet. Izrādās, viesmīle bija "aizmirsusi" un par manu kafiju bija samaksāts divreiz. Sviests."
Nonākšana pie atklāsmes – es viņam neinteresēju
Kad vakars tuvojās, te pēkšņi viņš pasaka, ka negrib kūku un jūtoties slikti. Es saku, ka varu viņam likt justies labāk, neapgrūtinot ar braukšanu, un pati aizdoties pie viņa. Arī šis variants viņam nepatika.
Principā potenciāli romantiska vakara izgāšanās, kas beidzās ar apjausmu, ka čalim es pilnīgi neinteresēju. Turklāt izrādījās, ka puisim ir bail no kaut kādiem klišejiskiem svētkiem. Viņš nezina, kas tad ir jādara, ko es no tiem gaidu utt." Tomēr gatavs panākt soli pretī viņš nebija, un, kā secināja Samanta, tas noteikti tāpēc, ka viņš nebija tik ieinteresēts šajās attiecībās kopumā.
Ātrie randiņi un puiši, kas vēlas, lai viņiem izmaksā kokteiļus
"Tajā reizē negribējās skumt mājās, ka atkal nav ar ko svinēt, tāpēc piekritu draudzenes pārgalvīgajai idejai doties uz vietu, kur pulcējas izmisušākie cilvēki – "speed dating". Rezultātā ieguvu lielāku pārliecību par sevi, bet ne īpaši labu pieredzi ātrajos randiņos.
Viens puisis pajautā, cik es pelnu, nākamais – ko es domāju par nāvi, trešais – cik kokteiļus es tajā vakarā plānoju izdzert. Viens no vīriešiem bija mans kādreizējais skolas biedrs, kurš bija tik ļoti apmulsis, ka esam ''pieķerti'' šādā pasākumā, ka nevarēja neko pateikt, un man nācās uzdot jautājumus vienai pašai.
Pēc randiņiem pie manis un draudzenes pienāca puiši, piedāvāja palikt ilgāk… Ja vien mums ir nauda un varam viņiem izmaksāt dzērienus. Visu gaišu!"
"Jutos kā sliktā kino": neapzinātā pārsteiguma "izjaukšana" un iereibis sarunu biedrs
"Puisis mani uzaicināja uz randiņu Rīgas centrā un, metot cilpas, aizveda uz kādu tolaik (stāsts ir gadus 15 sens) ļoti populāru krodziņu, kurā parasti bija diezgan grūti dabūt vietas. Bet nu bija sagadījies, ka tieši tajā dienā tur biju bijusi biznesa pusdienās ar klientu un mūs apkalpoja tā pati oficiante, kas mani sveicināja ar "Labdien vēlreiz! Iepatikās?".
Čalis neizpratnē uz mani skatās un saku, ka pirms dažām stundām tur pusdienoju. Laikam nevajadzēja to teikt, jo viņš burtiski pārvērtās – pasūtīja šņabi, izšāva to un tad sāka raudāt, un pārmest, kā nu es tā esot atļāvusies sabojāt viņa pārsteigumu! Jutos kā sliktā kino – visapkārt sēž laimīgi pārīši, bet man pretī sēž raudošs, diezgan iereibis čalis. Tas bija mūsu pēdējais randiņš."
Kārtīga kuņģa satura iztīrīšana un atceltās svētku vakariņas
"Ļoti sen nebijām izrāvušies no ikdienas un devušies uz randiņiem gluži kā agrāk. Rezervējām vietas restorānā, sarunājām bērnam aukli. Nodomāju šo dienu padarīt divtik īpašu, pat aizejot pie friziera un ieveidojot matus. Vārdu sakot, abi sapucējāmies un tūlīt jau dodamies ārpus mājas, kad draugs saka, ka kaut kā nelāgi jūtoties. Teicu, lai mazliet atguļas, gan jau paliks labāk. Tikmēr vannasistabā krāsoju lūpas un uzfrišinos. Te pēkšņi gaismas ātrumā draugs skrien pie tualetes poda un labi "iztīra kuņģi". Es stāvu turpat blakus. Saposusies, savā skaistajā kleitā un šokā.
Acīmredzot, bija kāds vīruss. Tā nu draugs visu Valentīndienas vakaru pavadīja labierīcībās, bet es – pie televizora."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
