'Nē, un viss' – kāpēc šis posms bērna attīstībā ir svarīgs un kā uz to reaģēt

"Parent's Today" min, ka daudzi bērni kādā savā attīstības posmā uz jebkuru pieaugušo lūgumu atbild ar noliedzošu frāzi. Lūgums var būt par pilnībā jebko – cimdu uzvilkšanu, kad ārā ir auksts, mantas pacelšanu, kad tā nomesta, nemaz nerunājot par pusdienu ēšanu.

Jebkurš vecāks vēlas, lai viņa bērns izaugtu par raksturā un garā stipru, patstāvīgu cilvēki, taču, protams, nevar iztikt bez elementāras pieklājības un paklausības pret saviem vecākiem.

Taču teju katrs mazulis šai fāzei "iziet cauri". Pieaugušajiem ir grūti atminēties to laiku, kad pašiem bija trīs, četri gadi un katru dienu nācās iepazīties ar desmitiem jaunu lietu. Šajā iepazīšanas un aptveršanas laikā atteikšanās kaut ko darīt parasti ir visizteiktākā, jo mazajam sāk konkrētāk veidoties pašam savas izjūtas.

Savā ziņā var teikt, ka šis ir arī tests vecākiem, un bērns grib redzēt, kāda ir vecāku attieksme pret viņa izdarībām. Pieaugušo reakcijas parāda, vai tā drīkst, vai nedrīkst darīt, kas veido lietu izpratni nākotnē. Svarīgi saprast kontekstu, kurā bērns saka "nē" – iespējams, tas ir situācijās, kad viņš nevēlas tik apskauts vai sabučots, kas būtu jārespektē.

Aiz mazā, divu burtu vārda "nē" var slēpties desmitiem izjūtu. Kāda būtu pareizākā rīcība situācijās, kad bērns atbild noraidoši, lasi raksta turpinājumā.

Labākais risinājums nebūs uzreiz pacelt balsi un strikti izteikt savu viedokli. Tas viss var vienkārši beigties ar asaru plūdiem – gan tev, gan mazajam. Gudrs situācijas risinājums palīdzēs veidot veiksmīgas attiecības ar bērnu arī turpmāk, tāpēc to nozīmīgumu nevar pārvērtēt.

Ja bērns atbildējis ar "nē" kādam tavam lūgumam, aicini viņu izvēlēties starp diviem iespējamiem risinājumiem, kā situāciju vērst par labu. Svarīgi, lai šie risinājumi būtu tikai divi, un abi tev kā pieaugušajam šķietami labi esam. Piemēram, tā vietā, lai vaicātu: "Vai ēdīsi brokastīs olas?" jautā – "Šodien brokastīs gribēsi olas vai putru?" Šādā veidā izvairīsies no noliedzošās atbildes, tā vietā saņemot reālas darbības.

Liela daļa vecāku noteikti ir piedzīvojuši, ko nozīmē bērna "mainīgais garastāvoklis". Vienā brīdi mazais lūdz mantiņu, taču, kad tā iedota, nomet zemē un pieprasa jau kaut ko pavisam citu. Šādu niķīgu, nekonkrētu garastāvokli un rīcību ir grūti uztvert pilnībā mierīgi, tāpēc savaldīšanās ir ļoti nepieciešama.

Paturi prātā, ka ar kliegšanu un paskaidrojumu pieprasīšanu, lai racionāli tiek izskaidrota nesakarīga rīcība, tikai "pieliesi eļļu ugunij". Viens no risinājumiem ir vienkārši ieturēt pauzi – tas nozīmē aizvērt istabai durvis un atstāt bērnu ar konkrēto priekšmetu vienatnē. Pavisam drīz interese par konkrēto lietu var atgriezties, tāpēc nevajag pārsteigties ar rīcību, ko vada emocijas.