Kaspars teic, ka daudzās ģimenes tieši šis laiks ir īsts pārmaiņu laiks arī attiecībās. Aptuveni gadu viņi dzīvoja kopā, tomēr nespēja normāli sarunāties. "Diānu kaitināja mans tonis, kā es atbildu, man kaitināja viņas intonācija. Tas bija grūti." Viņš teic, ka vienīgās sarunas bijušas vien par meitu vai kādas konstruktīvas runas par dienas plāniem.
"Tas bija tāds egoisms. Pozicionāla cīņa – kurš kuru vinnēs, kurš neizturēs. Bet pēc tam es izmainīju savu domāšanu un paskatījos uz to mazliet citādi. Tas, ko mēs te risinām un kā mēs dzīvojam, tas ir tik sekli. Un kad tu ieskaties sevī iekšā, tu domā, kāpēc katru vakaru, ejot gulēt, pārdzīvo. Kāpēc celies no rīta un atkal pārdzīvo? Visu laiku ir iekšējs pārdzīvojums, lai gan ārēji esi baigais čalis, kuram vienalga. Es sapratu, ka iekšā kaut kur ir tā pati mīlestība, siltā sajūta pret otru cilvēku… Tomēr kopā ir pārdzīvots tik daudz. Tu nevari viņu noliegt. Tā sajūta vienkārši ir. Un tad – kurā sajūtā tu vairāk ieklausies? Vai tajā augstprātīgajā, egoistiskajā vai atmet visu šo pozīciju un saproti, ka tur ir mīlestība."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
