Kā runāt ar bērnu, ja viņu ieinteresējusi vai nobiedējusi nāves tēma, ko darīt, lai mazinātu trauksmi? Par to "Psychology Today" stāsta psiholoģijas profesore Dona Metjūza, kura ar bērniem strādā jau kopš 1990. gada. Lūk, speciālistes ieteikti 10 padomi vecākiem!
Uztver bērna jūtas nopietni. Esi klāt un sarunājies, kad bērns sācis šo tēmu. Noliec malā telefonu. Pārstāj mazgāt traukus. Uzvedies tā, lai bērns sajustos sadzirdēts.
Esi mierīgs. Nesāc satraukties par bērna dvēselisko stāvokli. Tev jārīkojas kā pieaugušajam, stipram cilvēkam, kurš bērnam sniedz drošības sajūtu.
Apstiprini nemiera radītā "priekšmeta" patiesību. Nepārspīlē un arī neslēp faktus, esi reālistisks. Parunā ar bērnu par neizbēgamo dzīves ciklu, stāsti, ka tas beidzas visam dzīvajam: augiem, dzīvniekiem, cilvēkiem. Bērnu nomierinās praktiskā, bioloģiskā patiesība, tāpat viņš arī sajutīs, ka vecāki viņam saka patiesību. Nesaki "aizgāja no mums" vai vēl kā citādāk, tā arī saki – "nomira".
- Psiholoģe Laila Kalniņa uzskata, ka arī maziem bērniem ir jāstāsta, ja ir miris tuvs ģimenes loceklis vai mīļš mājdzīvnieks. Tomēr situācija ir jāskaidro atbilstoši bērna vecumam un izpratnei par lietām, neiedziļinoties detaļās. Tāpat nevajag slēpt bēdas, drīkst raudāt un skumt par zaudējumu. Tas taču ir pavisam normāli, ja, zaudējot kaut ko tuvu un dārgu, cilvēki skumst. Plašāk par to, kā ar bērnu runāt par nāvi konkrētos vecumposmos, lasi te.
Esi godīgs un pozitīvs. Visbiežāk bērns baidās, ka drīz nomirs viņš pats vai kāds no vecākiem. Pasaki, ka esi ieplānojis dzīvot ilgi, ilgi - kā minimums līdz mazbērnu nākšanai pasaulē. Ja bērns vaicā, kas notiek, kad kāds nomirst, nebiedē ar mirušo gariem un nepārliecini, ka cilvēks nokļūst debesīs (bet mēs paliekam te). Var parunāt par to, ka cilvēks dzīvo tuvinieku atmiņās. "Vecmāmiņa vienmēr paliks tavā sirdī un tavās atmiņās."
Pievērs bērna uzmanību dzīvību apliecinošām lietām. Runā par to, ka dzīvot – tas ir brīnums, kas ir jāciena (un tā dēļ ir jājūt pateicība). Sajust to palīdzēs pat vienkārša pastaiga, pastāsti, cik tas ir jauki – aiziet un paskatīties uz cilvēkiem, dzīvniekiem, kokiem, pat kaitinošajiem kukaiņiem. Atgādini, ka ir jāciena apkārtējie cilvēki.
Nodrošini veselīgu atmosfēru. Bērni (tāpat kā pieaugušie) ir veselīgāki gan ķermenī, gan garā, ja dzīvo pēc saprātīgi noteikta miega režīma, ievērojot veselīgu ēšanu. Tāpat ne mazāk svarīga ir komunikācija ar citiem, spēles, mācības, pastaigas utt.
Rādi piemēru, cik svarīgi ir būt pateicīgam. Runā par to, ka novērtē bērna klātbūtni savā dzīvē. Atbalsti viņu, kad viņš par kaut ko priecājas vai palīdz kādam, tad bērns mazāk koncentrēsies uz savām bailēm. Pateicībai ir dažādas izpausmes, ieskaitot labu pašsajūtu, laimi, enerģiju, optimismu, empātiju utt.
Ievies ikdienā "satraucošo sesiju". Katru dienu kādu stundu pirms miega ar bērnu apspried, kas viņu satrauc un neliek mierā, uzdod jautājumus viņam. Esi pieejams, atbalsti bērnu un palīdzi viņam tikt galā ar emocijām.
Palasi bērnam kādas labas grāmatas, kurās arī aplūkota nāves tēma.
Vērsies pie speciālista. Ja bērns pārāk daudz uztraucas par nāvi un tev neizdodas viņu nomierināt, pienācis laiks vērsties pie profesionāļa, kurš palīdzēs tikt galā ar trauksmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
