No seniem rituāliem līdz 'karantīnai' mēneša garumā – fakti par pēcdzemdību periodu dažādās pasaules malās

Portāls "Scary Mommy" aplūkojis, kādas ir raksturīgākās pēcdzemdību perioda tradīcijas dažādās valstīs. Savukārt "Cālis" papildina ar informāciju par to, kāds pēcdzemdību periods ir Latvijā, par ko patiesībā pēdējos gados gana daudz tiek runāts, bet risinājumi nav atrasti – dažādu iemeslu dēļ, tostarp, nepietiekamā budžeta finansējuma. Runa ir par to, ka jaundzimušajiem aprūpe ir pietiekami laba, bet par jauno mammu veselību un labsajūtu īsti neviens speciālists nav atbildīgs.

Savukārt Ķīnā sievietēm ar bērnu mājās atļauts pavadīt mēnesi, kura laikā ir jāievēro dažādi norādījumi, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Liela uzmanība tiek pievērsta māmiņas uzturam, lai pastiprinātu krūšu dziedzeru darbību un veicinātu mātes piena veidošanos. Lai zīdīšanas laikā piena būtu gana daudz, māmiņām nepieciešams uzturā lietot zupas un buljonus. Stingri aizliegts ēst neapstrādātus, nepagatavotus augļus un dārzeņus, kā arī dzert aukstu ūdeni. Tāpat nav vēlams, ka sieviete pārlieku daudz mazgājas, jo tādējādi var novājināt imūnsistēmu un biežāk slimot, tā tiek uzskatīts šajā Austrumu valstī.

Atpūšoties sieviete atjaunojas un sniedz nozīmīgu atbalstu mazulim. Pēdējā laikā novērojama izteikta tendence, ka ķīniešu sievietes pēcdzemdību posmu izvēlas pavadīt viesnīcā, nevis kopā ar ģimeni. Interesantu pieredzi par Ķīnu atradīsi šajā stāstā, kur latviete Laura Belēviča stāsta par savu dzīvi šajā tālajā valstī, kur pasaulē laidusi arī divus no trim bērniem.

Mūsdienās ir valstis, kurās vēl pastāv aizvēsturiskas tradīcijas, viena no tādām ir Indija. Mājas apstākļos tiek pagatavoti ārstniecisko augu uzlējumi, kurus izmanto mazgāšanās laikā ziepju vietā. Ne tikai mazgāšanās atjauno sievietes veselību pēc dzemdībām, bet arī ķermeņa masāža ar speciāliem eļļas maisījumiem, kas palīdz spēcināt muskuļus. Sievietei ir noteikts mājas režīms no 40 līdz 60 dienām, lai pasargātu mazuli no infekcijām. Arī pārtika, ko patērē māmiņa, ir svarīga. Izvēloties ēdienu sievietei pēcdzemdību periodā, tiek domāts, lai šī pārtika spētu veidot būtiskus enerģijas krājumus un ilgāku laiku ķermenī saglabātu siltumu. Ēdienam jābūt viegli pārstrādājamam un tādam, kas nerada smaguma sajūtu kuņģī.

Arī Nigērijā, līdzīgi kā Indijā, ir tradīcija, kura pilnveidojusies daudzu gadsimtu garumā. Tas ir kā rituāls, kurā bērna pirmā vannošanās reize ir neikdienišķa un neparasta. Ir pieņemts, ka māmiņas vietā mazuli mazgā vecmāmiņa. Tas simbolizē sieviešu solidarizēšanos un sniedz atbalstu īpašajā brīdī. Tādējādi mātei ir vieglāk pierast pie jaunajām pārmaiņām un nepieciešamības gadījumā vērsties pēc padoma pie pieredzes bagātākām sievietēm.

Savukārt Vācijā, tāpat kā Latvijā, jau gaidību laikā izsniedz mātes pasi. Atšķirība vien ir tāda, ka Latvijā mātes pasē tiek veikti ieraksti par grūtniecības laikā veiktajiem izmeklējumiem un ārsta novērojumiem "ikmēneša vizītēs", bet Vācijā šajā dokumentā tiek veikti ieraksti arī pēcdzemdību periodā – gan par mātes, gan bērna veselību. Tas tiekot darīts, lai mazinātu risku saskarties ar nevēlamām veselības problēmām un ārsts savlaicīgi varētu rīkoties un novērst briesmas.

Toties Somijā vecākiem nav jāsatraucas par pirmās nepieciešamības lietām, kas vajadzīgas uzreiz pēc bērna piedzimšanas. Katram jaundzimušajam tiek pasniegta dāvana, kurā ir gan apģērbs, gan ķermeņa kopšanas līdzekļi, gan knupītis un grabulītis. Pasaulē plaši tiek diskutēts par šo tradīciju, un pamazām to pārņem arī citas valstis. Plašāk par pūriņu, ko saņem jaunās ģimenes, lasi šeit, starp citu, par godu Somijas simtgadei arī dažas ģimenes Latvijā tikušas pie šīm vērtīgajām dāvanām.

Toreiz Guntis Belēvičs, būdams Veselības ministrs, solīja atbalstīt vecmāšu iniciatīvu – rosināt no valsts apmaksāt vismaz trīs vecmātes vai cita veida atbalsta personas vizītes mājās pēcdzemdību periodā, taču skaidrs esot tas, ka pašreizējā situācijā papildus līdzekļus neviens nepiešķirs, tādēļ nepieciešamā nauda jāmeklē sistēmas iekšienē. Līdz šim brīdim situācija šajā jautājumā nav mainījusies, taču Rīgas Dzemdību nams vecmātes mājas vizītes piedāvā kā maksas pakalpojumu. Par to plašāk lasi šeit.

Latvijā pēcdzemdību aprūpe ir vērsta uz bērnu, bet sievietei no valsts pienākas vien ginekologa apmeklējums sešas nedēļas pēc dzemdībām. Savukārt Lielbritānijā sievietes pēcdzemdību periodā no valsts saņem trīs vecmāšu vizītes mājās. Arī Vācijā pie nedēļnieces teju ik dienas ierodas vecmāte, bet Kanādā vecmātes vizīte tiek nodrošināta pēc sievietes pieprasījuma.

Latvijā šādu ekstru – pēcdzemdību aprūpi sievietei – var saņemt vien turīgākās ģimenes, kas pašas nolīgst vecmāti, dūlu vai PEP mammu, kas palīdz atgūties gan fizioloģiski, gan emocionāli. Plašāk par to, kas tika runāts diskusijā, lasi te.