Ar salu joki mazi: kā atpazīt apsaldējuma pazīmes bērnam un sniegt pirmo palīdzību

Tomēr bērna organisms atšķiras no pieaugušā un jābūt ļoti uzmanīgiem, lai negūtu apsaldējumus. Kādas ir tā pazīmes un kā pašiem palīdzēt mājas apstākļos, ja tomēr gadījies, ka sals pieķēris kādu bērna ķermeņa vietu, stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsts Džeimss Rozītis.

Apsaldējumu var atpazīt pēc sekojošām pazīmēm – ja apsaldējuma vieta ir auksta un sākumā tā ir sarkana. Vēlāk apsaldētā vieta kļūst mazjūtīga, bāla un raupja. Ja apsaldējums ir nopietns, tad uz ādas var parādīties līdzīgi pūšļi kā apdeguma gadījumos.

"Svarīgi ir novilkt aukstās drēbes, sasildīt apsaldēto vietu. Vispiemērotākais sasildīšanas veids ir silts, bet ne karsts ūdens. Ūdens temperatūra vēlama ap plus 38 grādiem pēc Celsija, bet ne zem 37 un ne virs 40 grādiem. Noteikti nevajadzētu likt apsaldēto vietu pie krāsns vai sildlampām vai arī berzēt ar sniegu. Jo sniega struktūra ir kristāliska un tā bojā jau tā apsaldēto ādu," skaidro ārsts.

"Uz slimnīcu noteikti jādodas tad, ja uz apsaldētās vietas veidojas pūšļi, izceļas drudzis un ir izteiktas sāpes. Jāatzīst, ka savā ārsta pieredzē nopietnu apsaldējumu bērnam esmu redzējis tikai vienu reizi, kad bērns apsaldēja kājas, spēlējoties ziemas laikā gumijas zābakos. Diemžēl tas beidzās ar kāju amputāciju".

Rozītis apliecina, ka visbiežāk tiek apsaldētas ķermeņa vaļējās vietas – deguns, pirksti, kā arī kājas, kas spēlējoties sniegā, kļuvušas slapjas.

Kā ziemas spelgonī pasargāt bērna jutīgo ādu, lasi šeit, kur skaidrojumu sniedz farmaceits Vitālijs Mitrohins, savukārt šajā rakstā atradīsi padomus, kā pareizi ģērbt bērnu ziemas laikā.