mazulis, bērns, rotaļlietas, bumba, piramīda
Foto: Shutterstock
Laikā no bērna 10 līdz 12 mēnešu vecumam strauji progresē rotaļāšanās māka: bērniņš turpina pētīt apkārt esošos priekšmetus un lietas, tas izdodas aizvien prasmīgāk, jo jau ir pilnveidojusies mazuļa acu-roku koordinācija un spēja kontrolēt savu ķermeni.

Var vērot, kā bērna jauniegūtās prasmes padara rotaļāšanos jēgpilnāku, piemēram, mazulis liek priekšmetus kārbiņās un traukos un ņem no tiem ārā, atver kārbiņas, iztin ietītas rotaļlietas, liek priekšmetus citu uz cita, stumj rotaļu auto, ripina bumbu, sasaista priekšmetus ar to attēliem un "liek kopā" rotaļlietas. Bērnam ļoti patīk visas minētās darbības.

Kā savā grāmatā "Mazais runā" uzsver logopēde Dr. Sallija Vorda, šajā laikā var uzsākt iepazīšanos ar bagāto grāmatu pasauli. Tas būtiski ietekmē bērna attīstību. Bet par to plašāk lasi šajā rakstā, kādas būtu ieteicamākās rotaļas un spēles mazulim laikā no 10 līdz 12 mēnešiem.

Satverot rokā zīmuli un uzšņāpjot ar to kaut ko uz papīra, bērns sper pirmo solīti tuvāk rakstītprasmei. Bērnam joprojām patīk sadarbības rotaļas tāpat kā agrāk, taču šajā periodā viņš pats kļūst par aktīvu rotaļu uzsācēju un turpinātāju.

Svarīgs solis uz priekšu attīstībā vērojams arī sadarbībā ar vienaudžiem. Bērns tagad piedāvās vai parādīs savu rotaļlietu citam mazulim, kā arī norādīs uz priekšmetiem, kas viņu interesē. Mazulis mēdz arī satvert cita bērniņa pasniegto rotaļlietu – tā var sākties gan sadarbība, gan konflikti.

Tālāk iepazīsties, kādas tieši nodarbes ieteicamas mazuļiem konkrētā mēnesī – 10., 11., un 12. jeb sagaidot pirmo dzimšanas dienu!

Desmitais mēnesis – skaitāmpantiņu bums

Foto: Shutterstock

Mazulis tagad izmanto rādītājpirkstu, lai iebakstītu priekšmetiem, nevis sagrābj tos ar visu plaukstu, tādējādi paplašinot izpētes iespējas un papildinot zināšanas par lietu faktūru un formu. "Pētniecība" joprojām notiek, bāžot visu mutē, taču to pamazām sāk izkonkurēt acis un rokas, kas nu kļūst par galveno izpētes līdzekli. Mazuli aizvien vairāk interesē dažādas detaļas un sīkumi, piemēram, lelles kleitas auduma raksts. Viņam patīk pārvietoties, pētīt un ņemt rokās dažādus priekšmetus un materiālus, pamazām veidojot izpratni par apkārtējo pasauli.

Tagad bērns arī sāk atdarināt pieaugušā darbības ar rotaļlietām, piemēram, paņem lācīti un liek tam lēkāt gluži tāpat, kā to rādījusi mamma.

Šādas izzinošas rotaļas ir ļoti svarīgas, jo palīdz mazulim veidot priekšstatus un iedalīt tos kategorijās, bez iepriekš minētajiem nav iedomājama jēgpilna valoda. Piemēram, viņš veido jēdzienus par lietām, kas ir biezas un plānas, iedala jēdzienus kategorijās, piemēram, priekšmetos, kuri ripo vai kurus var mest. Vēlāk tiem tiks pievienoti vārdi.

Šajā vecumposmā bērns pret visām lietām izturas diezgan līdzīgi, un viņa izpratne par cēloņsakarībām ir ļoti rudimentāra un ierobežota, piemēram, sitot ar klucīti pa galdu, rodas skaņa. Mazulim ļoti patīk rotaļlietas, kas rada skaņas.

Šajā vecumā liela nozīme ir dzejolīšiem un skaitāmpantiem. Kanādiešu izcelsmes lingvists Stīvens Pinkers stāsta par pētījumu, kurā aprakstīts, ka, līdzīgi kā acis piesaista svītru zīmējums attēlā, tā ausis piesaista skaitāmpantiņu valoda. Tie iedarbina valodas apguves mehānismu.

Mazulim patīk sēdēt klēpī pieaugušajam un klausīties dzejolīšus un dziesmiņas. Priekšroka tiek dota vienkāršām melodijām, kas saistītas ar viņam pazīstamo vidi un aktivitātēm, un zināmajiem cilvēkiem. Piemēram, "Aijā, žūzū, lāča bērni" un citas šūpuļdziesmas saistās ar miegu, bet "Tā jāj kungi, tā bajāri" asociējas ar šūpošanos augšup un lejup. Skaitāmpanti par drēbēm un ģērbšanos arī ir ļoti aktuāli, piemēram, "Labā kāja ielien alā, izlien laukā otrā galā" vai kādu pantiņu par apaviem. Bērnam joprojām patīk dzejolīši par ķermeņa daļām. Tie varētu būt "Šis pirkstiņš vectētiņš, šis – vecmāmiņa", "Sitam, sitam plaukstiņas" , "Vāru, vāru putriņu" un citi. Mazajam arī patiks vārdu sasaistīšana ar darbībām, piemēram, skaitāmpantiņā "Cepu, cepu kukulīti".

Mazuļa dalība rotaļā kļūst aktīvāka, nu jau tikpat aktīva kā pieaugušajam. Spēles un rotaļas ar atkārtojumiem tekstā un darbībās būs aktuālas vēl krietnu laiku. Bērns ar žestiem un skaņām izrāda nepārprotamu prieku par to, ka gan teksts, gan darbības rotaļās ir zināmas un paredzamas un ka viņš zina, kas tālāk sagaidāms. Šo rotaļu atkārtošana attīsta unikālus ritma, melodijas un uzsvaru "zīmējumus".

Spēles ar dalību pa kārtai (pārmaiņus) šajā posmā ir vispopulārākās. Tās sakrīt ar laiku, kurā mazulis pamazām sāk kļūt par vārdiskas saziņas dalībnieku. Viņam patīk sadarbības spēles, piemēram, bumbas ripināšana, rotaļu auto stumšana pārmaiņus. Bērns arī labprāt spēlēs paslēpes vai ķeršanu, kurā pieaugušajam un bērnam ir atšķirīgas lomas.

11. mēnesis – atdarināšana un košums

Foto: Shutterstock

Mazuļa darbošanās ar dažādiem priekšmetiem nu ir kļuvusi vēl daudzveidīgāka. Viņam patīk tos likt kārbiņās, ņemt no tām ārā, kārtot klucīšus apkārt kastei, aizvērt un atvērt kārbas. Viņš ļoti prasmīgi prot ripināt bumbu un stumt auto, papildinot darbības ar skaņām, kas gandrīz līdzinās vārdiem, piemēram, "brumm-brumm", kad tiek stumta rotaļu automašīna. Tāpat bērnam patīk atdarināt to, kā pieaugušais veic šīs darbības. Viņš sāk izrādīt sapratni par dažādu objektu saistību, piemēram, krūze un apakštasīte tiek liktas kopā. Šī sapratne ir vēl viens būtisks pavērsiens uz saistītu jēdzienu lietojumu valodā.

Tagad mazulis spēj sasaistīt attēlus ar priekšmetiem, tādējādi pietuvojoties priekam, ko sagādā grāmatu klausīšanās vai lasīšana. Viņam patīk koši attēli, kuros redzami pazīstami priekšmeti. Tagad bērns vairāk aplūko bildes, nevis košļā grāmatu, kā arī sāk pats pāršķirt lappuses. 11 mēnešu vecumā mazais jau sāk prognozēt ķermeņa kustības, kas pavada skaitāmpantus.

12. mēnesis – sociālo lomu spēļu laiks

Foto: Shutterstock

Ir pienācis laiks, kad mazulim ļoti patīk spēlēties ar mīkstajām rotaļlietām un aizsākas sociālo lomu spēles – lācīša samīļošana vai lelles stumšana spēļu ratiņos. Viņam iet pie sirds darbošanās ar īstiem sadzīves priekšmetiem – krūzi vai ķemmi. Bērns ir noskatījies, ko ar šīm lietām dara vecāki, un vēlas saprast, vai tās "darbojas" arī viņa rokās un kāda loma šiem priekšmetiem ir viņa dzīvē. Mazulim patīk rotaļlietas, kas ataino dzīvas radības, piemēram, rotaļu dzīvnieki.

Novērojot bērna rotaļāšanos, var secināt, ka mazulis saprot priekšmetu funkciju: viņš stumj rotaļu auto un "staidzina" lācīti, nevis otrādi. Mazuļa rotaļās redzams, ka viņš sāk saprast, kā pieaugušie izmanto priekšmetus, piemēram, telefonu – runāšanai.

Aizvien labāka acu-roku koordinācija un pieaugošā prasme pārvaldīt roku kustības ļauj ievietot mazas mozaīku detaļas tām paredzētajā pamatnītnē, likt priekšmetus citu uz cita, kā, piemēram, saliekamajā rotaļu piramīdā. Mazajam ārkārtīgi patīk spēlēties ar papīra un kartona kastēm, turklāt viņš ļoti priecāsies par pietiekami lielu kasti, kurā varēs ielīst pats.

Bērns priecāsies, ja pieaugušais labi zināmajās rotaļās ievies dažādas izmaiņas. Mazulis par to būs sajūsmā, turklāt šāda rīcība iedrošinās viņu kļūt par pilnvērtīgu rotaļas dalībnieku.

Vēlamais rotaļlietu kastes saturs

Foto: Shutterstock

Lomu-sižeta rotaļas – tajās tiek izmantotas rotaļlietas, kas labāk ļauj saprast priekšmetu izmantošanu noteiktam mērķim:

  • Plīša dzīvnieciņi;
  • Leļļu ratiņi;
  • Leļļu trauku komplekts;
  • Vienkārši transportlīdzekļi no koka;
  • Leļļu ķemme un matu suka.

Izzinoši-pētnieciskās rotaļas

Šīs rotaļlietas sniedz pietiekami daudz iespēju izmantot jaunapgūtās prasmes darboties ar dažādiem priekšmetiem:

  • Auduma klucīši;
  • Rotaļu piramīdas gredzeni;
  • Rotaļu trauciņu piramīda;
  • Liels, mīksta bumba;
  • Zīmulis un papīrs;
  • Dažāda izmēra kartona kastes, arī tik lielas, lai mazulis tajās varētu ierāpties.
  • Sadzīves priekšmeti izpētei
  • Plastmasas krūze;
  • Karote;
  • Mīkstā matu suka.

Rotaļlietas, kas rada skaņu

Tās palīdzēs mazulim saprast, ka skaņu radīšana un ieklausīšanās tajās ir jautra nodarbe:

  • Zvaniņi;
  • Bungas;
  • Ksilofons;
  • Marakasi;
  • Kastaņetes;
  • Aizvākojamas kārbas un trauki ar dažādu saturu, piemēram, rīsiem, pupām, lēcām;
  • Katlu vāki un karotes;
  • Saburzīts papīrs.

Kas tavam mazulim būtu jāprot un kad ir pamats uztraukumam

Foto: Shutterstock

Līdz 12 mēnešu vecumam tavam mazulim vajadzētu:

  • "Dziedāt līdzi" melodijai;
  • Atpazīt savu vārdu, kad tas tiek izrunāts;
  • Atpazīt tuvāko cilvēku un pazīstamāko objektu nosaukumus ar nosacījumu, ka tie tiek izteikti pazīstamā kontekstā vai vidē;
  • Papurināt galvu, ar to apzīmējot "nē";
  • Izrunāt vienu līdz trīs vārdus.

Kad uztraukums ir pamatots

Pie speciālista vēlams vērsties, ja sastopies ar tālāk minētajiem apstākļiem. Ja māc raizes par savu mazuli, bet satraukuma iemesls šeit nav uzskaitīts, lieki nekavējies un ved bērnu pie speciālista vai ģimenes ārsta iespējami ātrāk.

12 mēnešu vecumā būtu ieteicams doties pie speciālista, ja:

  • Bērns, izdzirdot labi zināmu priekšmetu nosaukumus, nelūkojas apkārt un tos nemeklē, piemēram, kad tiek runāts par viņa cepuri;
  • Mazulis nepavēršas pret runātāju, kad tiek izrunāts viņa vārds;
  • Bērniņš ļoti maz lalina;
  • Viņš nekad necenšas uzsākt kādu no zināmām rotaļām, piemēram, "Cepu, cepu kukulīti", "Vāru, vāru putriņu" vai "Ku-kū paslēpes";
  • Bērna skatiens neseko tevis norādītajā virzienā.

Avots: Dr. Sallija Vorda "Mazais runā" (izd. Zvaigzne ABC).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!