Pēdējos gados arvien biežāk dzirdami tādi izteicieni kā hiperaktīvs bērns, bērns ar uzmanības deficīta sindromu, bērns, kuram ir grūtības mācīties, bērns, kuram ar uzvedību iet "švaki". Un bieži vien pārmetumi tiek vecākiem – sak, izlutinājuši, nepavisam neaudzina savu atvasi. Protams, gadās arī tā, tomēr vairumā šo gadījumu bērns un arī viņa vecāki ne pie kā nav vainojami, jo daba darījusi savu, mazo apveltot ar īpašu aktivitāti.
Ne velti šim tematam pievērušies arī mediķi, rosinot valstiski sākt risināt šo jautājumu, proti, izglītojot gan vecākus, gan pedagogus, kuri nereti ir ļoti neapmierināti, ja klasē ir kāds šāds nemiera gars, kurš traucē visu mācību darbu. Bet bērns nemaz nevēlas traucēt, viņš vienkārši citādāk nevar…
Lūk, portāla "Cālis" arhīvā ir atrodama virkne rakstu par šo tēmu – ko īsti nozīmē hiperaktivitāte, kas ir uzmanības deficīta sindroms, kā tas izpaužas zēniem un meitenēm!
Ja arī tavā ģimenē kāds no bērniem ir šķietami nevaldāms, ir vērts palūkoties dziļāk un mēģināt izprast cēloņus, meklēt, kā bērnam palīdzēt tikt galā ar šo "uzvedības traucējumu".
Mājās hiperaktīvs bērns: pazīmes un pareizākā stratēģija audzināšanā
Ja bērns nespēj ilgstoši nosēdēt uz vietas, ātri aizsvilstas, nespēj koncentrēties, vai tas nozīmē, ka viņš ir hiperaktīvs? Kā rīkoties? Par to stāsta psiholoģe, "Rimi bērniem" labklājības eksperte Iveta Aunīte.
Rāties ir bezjēdzīgi jeb Kas jāzina par hiperaktīviem bērniem
Viņš nespēj nosēdēt mierā, bet, ja sēž, tad tikai tādēļ, lai paspēlētu datorspēles. Viņš neprot gaidīt. Garderobē zibens ātrumā izvelk roku no apģērba, viss skriešiem, viss kustībā. Mammu nedzird, prasības nepilda. Pazīstama ainiņa? Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas "Gaiļezers" novietnes bērnu ārsts psihiatrs Ņikita Bezborodovs portālam "Delfi Woman" stāsta par hiperaktīviem bērniem.
Lennebergas Emīla diagnoze jeb kā atpazīt hiperaktivitātes sindromu
Pēdējā laikā arvien biežāk bērniem tiek diagnosticēts UDS un UDHS. Ko tas īsti nozīmē, daudziem vecākiem nemaz nezina. Par "hiperaktīvu" bieži tiek nosaukts jebkurš "neērts", aktīvs bērns. Par hiperaktivitātei LR-1 raidījumā "Ģimenes studija" stāsta bērnu neirologs Valdis Folkmanis, psiholoģe Dace Medne un pirmsskolas izglītības speciāliste Daina Kājiņa.
Mācīšanās traucējumi nav lipīgi, bet ģenētiski iegūti un tos var uzvarēt, apgalvo speciālisti
Ja bērnam ir mācīšanās traucējumi, tas nenozīmē, ka viņš nav spējīgs iemācīties, taču viņam ir nepieciešama palīdzība un arī pašam skolēnam būs daudz jāstrādā. Ja bērnam ir tādi mācīšanās traucējumi kā disleksija vai diskalkulija (nopietnas grūtības apgūt matemātiku), tas nenozīmē, ka viņš ir neattapīgs vai muļķis. Mācīšanās traucējumu pamatā ir atšķirīga informācijas uztvere un apstrāde cilvēka smadzenēs. Rezultātā cilvēki mācās dažādi un ir svarīgi atrast bērnam piemērotāko mācīšanās veidu.
Kā ar uzvedības terapiju palīdzēt bērnam ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu
Par uzmanības deficīta sindromu pēdējos gados tiek runāts daudz, tomēr arvien izpratne no vecāku, skolotāju un sabiedrības ir visai dažāda. Cits, sak, izlaists bērns un var līdzēt vien "žagara kungs". Citi jau ir lasījuši kaut ko vairāk un zina, ka tā ir nopietna lieta un izlaidībai ar šo sindromu nav nekāda sakara. Par to, kā var palīdzēt bērnam ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, konsultē veselības centra "Vivendi" psiholoģe Kristīne Dūdiņa.
Mācīšanās grūtības un citi psihiski traucējumi bērniem – kā atpazīt simptomus un ko darīt
Pasaulē 10 līdz 20 procenti bērnu un pusaudžu ir psihiski un uzvedības traucējumi. Neatpazīti un neārstēti, šie stāvokļi būtiski ietekmē bērnu attīstību, viņu panākumus mācībās un potenciālu turpmākai produktīvai un piepildītai dzīvei. Lielākajai daļai no psihiskajiem traucējumiem bērniem ir pieejamas drošas un efektīvas ārstēšanas un rehabilitācijas metodes, kas būtiski uzlabo dzīves kvalitāti un tālāko prognozi, tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir tos laicīgi atpazīt un ārstēt, uzsver Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti.
Bērnu ārsti: Valstij jāiesaistās izglītošanā par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu bērniem
Nepieciešams valsts atbalsts sabiedrības izglītošanai par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu bērniem (UDHS), kā arī speciāli pielāgojumi skolās, lai uzlabotu bērnu ar UDHS šī brīža un nākotnes dzīves kvalitāti. Par to vienojušies ārsti un pedagogi, diskutējot par bērnu hiperaktivitāti.
Skābekļa bads dzemdē vai smagu dzemdību laikā – viens no bērna uzmanības deficīta sindroma cēloņiem
Uzmanības deficīta sindroma (UDS) vai uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) viens no fizioloģiskajiem cēloņiem ir gan skābekļa bads mātes grūtniecības laikā vai smagās dzemdībās, gan dzemdību laikā gūtas traumas, kas izraisa asins izplūdumu smadzenēs, tā norāda bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Neaudzināts un izlutināts? Nē, bērns ar nopietnu sindromu - UDS vai UDHS
Mans ir bērns ir superhiperaktīvs, to pēdējos gados nākas secināt arvien vairāk vecākiem. Pārējiem savukārt var šķist, ka bērns ir neaudzināts, izlutināts, kaitinošs. Bieži no šādām ģimenēm draugi un paziņas mēdz pat izvairīties, lai tik nebūtu jāpacieš šis "luteklītis", taču situācija var būt pavisam citāda.
Pārstaigāta grūtniecība veicina UDS bērniem
Pārnēsātas grūtniecības sekas var būt bērnu hiperaktivitāte, liecina pēdējo gadu pētījumi šajā jomā.
Astoņi pamatoti iemesli, kādēļ bērna hiperaktivitāti vērts izmantot kā priekšrocību
Enerģija, intuīcija, radošums – šīs ir tikai dažas pozitīvas īpašības, kas piemīt cilvēkiem ar UDS vai UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms). Atslēga – saprast, ko patiešām gribas darīt un ieguldīt visus spēkus šajā darbā.
Kā uzmanības deficīta sindroms izpaužas meitenēm
Ja iedomājas bērnu ar uzmanības deficīta sindromu un hiperaktivitāti (UDHS), tad veidojas šāda aina: bērns, kurš nevar nosēdēt uz vietas, pastāvīgi pārtrauc skolotāju un ārdās pa klasi, nesekmīgs, kurš nav spējīgs līdz galam pabeigt nevienu uzdevumu.
UDHS diagnosticē nepamatoti bieži, uzskata zinātnieki
UDHS jeb uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma diagnoze tiek piemērota pārāk bieži, paplašinājies arī klīnisko pazīmju skaits, pēc kurām diagnosticē šo saslimšanu, arī zāles tiek lietotas nepamatoti lielos daudzumos, brīdina pētnieki. Rezultātā bērni tiek pārāk "sazāļoti", uzskata Jaunzēlandes un Austrālijas zinātnieki, raksta "Daily Mail".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
