Kas jādara šodien, lai bērns nekad nesaskartos ar aptaukošanās problēmām: pediatra ieteikumi  (2)

Ir vērts aizdomāties par šiem skaitļiem, vai ne? Bērna pasargāšana no aptaukošanās ir uzdevums, ar ko var tikt galā vecāki. Protams, ka gēni mums visiem ir atšķirīgi, taču ļoti daudz kas ir atkarīgs no dzīvesveida un uztura paradumiem, bet tie, savukārt, sākas ģimenē.

Pediatrs, bērnu ķirurgs portālam "Detimail" skaidro, ko vecāki var darīt jau tagad, lai bērniem nekad nebūtu jāsaskaras ar aptaukošanās problēmu. Lūk, te būs 10 padomi vecākiem!

Teiciena "Brokastis apēd pats, pusdienas dali ar draugu, vakariņas atdod ienaidniekam" patiesums ir pierādīts zinātniski. Pilnvērtīgas brokastis pasargā no liekā svara uzņemšanas.

2017. gada jūlijā zinātnieki no ASV, Kalifornijas veica pētījumu, kurā piedalījās vairāk nekā 50 000 cilvēku. Dažu gadu laikā šie cilvēki aizpildīja anketas, kurās stāstīja par saviem ēšanas paradumiem. Izrādījās, ka pilnvērtīgas brokastis spēj samazināt ķermeņa masas indeksu (ĶMI).

Pētnieki arī nosaukuši optimālo ēšanas starplaiku starp brokastīm un pusdienās, kas ir 5-6 stundas.

Kustība – tā ir ne tikai dzīve, bet arī normāls svars. Mūsdienās uz ielas reti var redzēt bērnus, kas spēlētu "ķerenes", paslēpes vai "kazakus razboiņikus". Toties bērns, kurš stundām ilgi sēž pie televizora ekrāna vai "bolās" datorā, jau sen ir dzīves norma. Patiesībā tā nav nekāda norma. Bērnam ir nepieciešamas fiziskas aktivitātes. Tās palīdz sadedzināt liekās kalorijas, paaugstināt sekmes skolā, uzlabot atmiņu un uzmanību.

Nedrīkst televizora skatīšanos apvienot ar ēšanu. Kad bērns ir aizrāvies ar interesantu multfilmu, tad neseko, cik daudz pārtikas viņš apēd, viņam ir grūti izsekot sāta sajūtai. Un tad arī paaugstinās tieksme pārēsties.

Saldie, gāzētie dzērieni ir pārbagāti ar cukuru. Šie "ogļhidrāti – partizāni" nemanāmi iekļūst organismā un to pārsloga ar "tukšām" kalorijām. 2010. gadā tika veikts pētījums, kurā piedalījās 4000 cilvēku, un tas parādīja: vienas vai vairāk porcijas saldo, gāzēto dzērienu lietošana katru dienu paaugstina aptaukošanās risku par 37 procentiem, uzsver pediatrs.

Saldummīļa galvas smadzenes tiek "uzsēdinātas" uz cukura. Saldie dzērieni, šokolādes konfektes un smalkmaizītes paaugstina dofamīna izstrādi. Tas ir "apmierinātības hormons", kas, savukārt, nozīmē, ka gribas vēl un vēl.

Protams, tas nav iemesls bērnam pilnībā liegt saldumus, taču kontrolei par to lietošanas apmēriem ģimenē noteikti jābūt.

Apetīte katram bērnam ir atšķirīga, un tas ir normāli. Bet daudzas mammas un vecmāmiņas patiesi uzskata, ka bērnam viss ir jāapēd līdz pēdējai karotītei. Diemžēl misija – pabarot cilvēku par jebkuru cenu – ne pie kā laba nenoved.

Ja bērns atvirza šķīvīti un atsakās izēst zupu vai putru, tas liecina par to, ka viņa organismā ir nostrādājis dabiskais "sāta skaitītājs". Kad tu piespied viņu apēst "vismaz vēl vienu karotīti par mammu, tēti un omīti", tu rupji iejaucies šī "skaitītāja" darbā, sagrauj to. Nākotnē tas var novest pie pārēšanās.

Mūsdienu bērniem ir mazkustīgs dzīvesveids. Tomēr bērnu organismam ir nepieciešams ne tikai uzņemt, bet arī dedzināt kalorijas.

Protams, galvas smadzenes ir enerģiju patērējošs orgāns. Taču nevar visu dienu sēdēt pie galda un noslogot galvu. Arī muskuļiem ir jāstrādā.

Fiziskā attīstība ietekmē arī prāta spējas, un tas ir vēl viens lielisks iemesls pieteikt bērnu kādā sporta pulciņā. Ne jau medaļu un diplomu dēļ, bet veselības.

Nervu un endokrīnās sistēmas līmenī pastāv saikne starp stresu un ēšanu. Ēšanas laikā ķermenis uzkrāj enerģiju, bet stresa laikā – to patērē.

Mūsu senākiem senčiem stress bieži bija saistīts ar nepieciešamību cīnīties ar plēsējiem vai bēgt no tiem. Enerģija iztērēta – ātri jāuzkrāj jauna.

Mūsdienu cilvēka dzīve ir mainījusies, bet stress palicis, kļuvis pat hronisks. Pārdzīvojumi atzīmju dēļ, pārslodze pulciņos, problēmas ar vienaudžiem, vecāku pārmetumi – tas viss rada stresu. Ķermenis saņem komandu – uzkrāt enerģiju, un apetīte pieaug.

Ja situācija atkārtojas regulāri, bērnam veidojas ēšanas traucējumi. Secinājums: lai bērns nepārēstos, ir saudzīgi jāizturas pret viņa nervu šūnām.

Daudzi pieaugušie paši ir kārumnieki. Viņu mājās pastāvīgi redzamā vietā atrodas konfektes, šokolāde, ar ko regulāri mielojas visi ģimenes locekļi. Vienlaikus pieaugušie dažreiz ir neizpratnē: it kā bērns praktiski neko neēd, bet viņa svars pieaug.

Tomēr viss nav tik melns. Kā uzsver uztura speciāliste Inga Pūce, tas ir dabiski, ka bērnam kārojas saldumus, un mazos daudzumos saldā garša bērnam ir jāsaņem regulāri. "Pēdējā laikā esmu novērojusi, ka vairāki vecāki bērniem līdz divu gadu vecumam saldumus nedod vispār – tas nav pareizi. Pat daba iekārtojusi tā, ka mātes piens ir saldens, jo saldā garša nomierina, samazina emociju frekvenci. Tā kā mazi bērni spilgti reaģē uz notikumiem, tad emocijas ir daudz un lielas, līdz ar to nedaudz saldumus vajag katru dienu. Vecāku uzdevums ir sekot, kādā veidā cukurs tiek uzņemts un lai tas nebūtu par daudz," tā speciāliste, bet plašāk par to lasi šeit. Bet šajā rakstā atradīsi veselīgu našķu receptes īstiem saldummīļiem.

Trauka lielums tieši ietekmē apēstā ēdiena daudzumu. Veic vienkāršu eksperimentu. Uzliec kotleti uz liela šķīvja. Šķiet, ka tas ir pavisam tukšs, vai nav tiesa? Kotlete uz tā burtiski pazūd. Un tagad to uzliec uz apakštasītes. Pamanīji, kā tā "izauga"?

Nevajag bērna priekšā likt pārāk lielus šķīvjus. Porcijām nav jābūt gigantiskām. Ja bērns nebūs vēl paēdis – labāk palūgt papildporciju.

Nereti pieaugušie vēlas, lai bērni ēd tikpat, cik viņi, vai pat vairāk, jo bērnam taču vēl jāaug, bet tas ir par daudz. Līdzīgi kā pieaugušā cilvēka optimālais ēdienreizes lielums ir paša dūres lielumā, tā arī mazajam – vēlamais ēdienreizes lielums ir viņa paša plaukstiņas, kas saņemta dūrītē, lielumā. Bet plašāk par to, kāpēc jāsaka "nē" lielām porcijām, lasi te.

Daudzi vecāki ir pārāk aizņemti, lai gatavotu mājās. Bērni no šādām ģimenēm bieži ēd ārpus mājām, uzkož, kas nu pagadās. Ja mammai nav laika un spēka gatavot vakariņas, vienmēr var pasūtīt picu. Tā bērna organisms saņem daudz lieko kaloriju.

Arī "mājas ēdiens" ne vienmēr ir veselīgs. Ja ledusskapis ir pārpildīts ar pusfabrikātiem, kurus nepieciešams vien uzsildīt vai pārliet ar karstu ūdeni – arī tas ir "fast food".

Veselīga ēšana nenozīmē, ka jāmeklē kādas īpašas delikateses. Visi produkti ir pieejami lielveikalos un tirgū. Vien ir jāvelta nedaudz laika, bet tas ir tā vērts. Daudzās ģimenēs neveselīgi ēšanas paradumi tiek mantoti no paaudzes paaudzē. Tu vari tos labot savā ģimenē.

Šis padoms attiecas arī uz bērnu audzināšanu kopumā. Var bērnam daudz stāstīt par to, cik kaitīgi ir saldumi un hotdogi, var slēpt čipsu paku uz augšējā virtuves plauktiņa. Tikai no tā visa nebūs nekādas jēgas, ja bērns redz, ka vecāki paši "nosit apetīti" un ēd kaitīgus produktus.

Bērniem patīk kopēt pieaugušos – tā daba iekārtota. Daudzi no mums bērnībā vēlējās ātrāk izaugt, jo pieaugušie var darīt visu, ko vēlas…