Un tamdēļ bērna smadzenes atrodas hroniska stresa stāvoklī un faktiski piedzīvo priekšējās daivas slēgšanos. Šie simptomi, savukārt, var pāriet garīga rakstura traucējumos, kā arī tos paspilgtināt (ja šādi traucējumi jau pastāv). Bez tam tas viss var ietekmēt arī mācības.
Un, lūk, te virkne jautājumu, uz kuriem tev jāatbild pavisam godīgi!
Rezultāti
Tagad saskaiti, cik daudz apstiprinošu atbilžu uz šiem jautājumiem. Jo vairāk frāžu var attiecināt uz tavu ģimeni, jo lielāka iespējamība, ka pie ekrāniem pavadītais laiks ietekmē bērna nervu sistēmu. Un ņem vērā, ka – jo vairāk atbilžu ir "jā", jo vairāk tas liecina, ka tavai atvasei jau ir atkarības risks, pat ja bērns pie ekrāniem pavada ne tik ilgu laiku vai pat mazāk, nekā viņa vienaudži.
Un tagad nedaudz sīkāks apraksts par testa rezultātiem. Ja tavi "jā" ir:
No viena līdz pieciem – pastāv neliels risks, ka varētu izveidoties elektroniskā ekrāna sindroms. Tavam bērnam ir dažas problēmas, kas var būt saistītas ar ekrānierīču lietošanu – vai arī nē. Jebkurā gadījumā, ja nedaudz tiks saīsināts pie ekrāniem pavadītais laiks, problēmas ar mācībām, noskaņojumu vai uzvedību kaut kādā mērā var atrisināties.
No pieciem līdz 12 – mērens elektroniskā ekrāna sindroma attīstības risks. Tavam bērnam ir ievērojamas problēmas, visticamāk, ka vairāk nekā vienā sfērā (skola, mājas vai attiecības). No otras puses, tu esi savlaicīgi to visu pamanījis un tagad ir lielisks brīdis, lai šo sindromu nomāktu pašā saknē.
Ko īsti nozīmē elektroniskā ekrāna sindroms
Kopumā šim sindromam raksturīga ir pāruzbudinātība, bērns ir "uzvilkts" un nespēj regulēt savas emocijas vai stresa līmeni. Simptomi ir dažādi un var būt līdzīgi dažādu psihisku traucējumu un neiroloģisku slimību simptomiem. Klasiskā veidā sindroms izpaužas kā aizkaitinātība, neuzmanība, nesavāktība, zemas spējas pārciest sarūgtinājumu un uzvedības problēmas, piemēram, tieksme uz konfliktu vai nevēlēšanās sastapties ar acu kontaktu. Tāpat izplatīts ir slikts noskaņojums un trauksme.
Ierobežo laiku, ko bērns pavada pie ekrāniem, un gadījumā, ja tev šajā testā ir pārāk daudz "jā", ir vērts vērsties pat pie speciālista!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
