Laikmetā, kad tik daudz tiek runāts par to, cik svarīgi bērnā attīstīt līderprasmes, kas nākotnē ļaus gūt panākumus visās dzīves jomās, ir tomēr gadījumi, kas tieši pretēji, šādu vēlmi – visā būt pirmajam –, rada bažas.
Tā ir arī kādai mammai, kura lūdz speciālista padomu: "Vēlos uzzināt, cik lietderīgi ir vest bērnu pie psihologa/psihoterapeita un vai tas vispār nepieciešams. Man ir dēliņš, septiņus gadus vecs. Viņam nesagādā prieku neviena lieta, ja viņš tajā nevar būt labākais – ar velosipēdu viņš nemācās braukt, jo nav uzreiz tajā lietā "speciālists"; sunīšus nespēlē, ja tiek ķerts arī kāds cits; nesen bijām spēlēt boulingu – arī tas viņam nesagādāja prieku, jo bumba mēdza ieripot renē, un tā ir ar visām lietām.
Sākumā es centos darīt tā, lai viņš vinnētu, bet nevar taču visu laiku arī padoties, jo citi taču tā nedarīs. Mums rudenī jāsāk iet skolā un man bail, ka klasē viņš tādēļ netiek atstumts.