Neapstrīdamas un skarbas attiecību patiesības, kurām bieži izvēlamies neticēt

Cilvēku viedokļi, runājot par dvēseles radiniekiem un to, ka katram uz pasaules ir viens sirdscilvēks, kurš ir kā radīts tieši viņam, dalās. Kamēr vieni tic un godā šo ideju, otri nicinoši nosmejas.

Tomēr realitātē vienmēr jāpadomā plašāk. Ja arī šāds cilvēks kaut kur pastāv, varbūt viņš ir ļoti tālu prom un jūs nekad nesatiksieties. Gluži tāpat – vērts aizdomāties par to, ka varbūt tavs īstais un vienīgais šai idejai netic un vienkārši pieslīpējas kādam ideālam tuvam (taču ne pašai pilnībai) variantam. Kas atkal noved pie līdzīga iznākuma – kopā ar šo cilvēku tu nebūsi. Tāpēc varbūt vērts necerēt vien uz likteni, nejaušiem dzīves pagriezieniem un sakritībām, lai būtu kopā ar cilvēku, ar kuru kopā ir lieliski. Lai kaut kas notiktu, jārīkojas arī pašai.

Kā atklāts kādā 2011. gada pētījumā, šādas lietas tiešām notur pārus kopā. Turklāt tikai viena no šāda tipa kopīgajām lietām neprecētiem ļaudīm par 10 procentiem palielina izredzes palikt kopā.

Pētījumā skaidrots, ka tas viss saistās ar pienākumiem un apziņu, ka kaut ko sadalīt ir ļoti grūti. Tas vieno pāri un šķiršanos padara tik sarežģītu, ka pāris nolemj nesasteigt šo lēmumu un pamēģināt uzlabot situāciju.

Grāmatā pausts arī sekojošs viedoklis – vīrieši pirms attiecībām vēlas būt dzīvē nostabilizējušies, taču sievietes vienlaicīgi var strādāt gan pie attiecībām, gan arī, piemēram, karjeras.

Tomēr šajā gadījumā atklāts paliek jautājums – vai gaidīt cilvēku, kurš teic, ka nav gatavs attiecībām, pirms nav sakārtojis savu dzīvi? Lai arī šeit viss atkarīgs no situācijas un tevis pašas, grāmatas autori uzsver, ka moments, kad otrs cilvēks jūtas gatavs attiecībām, var arī nekad nepienākt.

Lai arī kā to negribētos atzīt un būtu vēlme, lai vienmēr viss ir rožaini, tas, ka pie savām attiecībām un kaisles atgūšanas ir jāstrādā, ir neapstrīdams fakts. Tomēr paniku celt nevajag, ikvienai situācijai ir risinājums.

Te meklē psihoterapeites padomus, kā rīkoties, kad vētrainā kaislība pāraugusi vienmuļā saderībā.

Atšķirīgi uzskati var attiecības padarīt par tīrāko elli. Tā tas nereti notiek, ja nav vienprātības par notiekošo. Tā var būt atšķirīga vērtību sistēma, uzskati par karjeru, naudas tēriņiem un attiecību nākotni. Jebkurš no šiem elementiem var patiesi iedragāt saticību un partnerību kopumā.

Protams, zināmā mērā pielāgošanās ir katru attiecību neatņemam sastāvdaļa, tomēr domu dažādība lielajos dzīves jautājumos sadzīvi padara samērā sarežģītu. Ir skaidrs, ka, apspriežot dažādās vīzijas par konkrētām tēmām, šajā situācijā piepildīt abu sapņus nav iespējams – kādam no partneriem būs jāaizmirst par savām dzīves iecerēm, kuras šajā gadījumā nebūt nav mazas. Tā kā šīs viedokļu nesaskaņas nav niecīgas, kāds pēc piekāpšanās var justies nelaimīgs, kas var rezultēties arī attiecību saišu pārtrūkšanā.

Mīlas stāsti zilajos ekrānos nereti uzbūruši mākslīgu vīziju par to, kā viss varētu notikt. Pēc scenārijiem filmās var secināt – lai arī kādi elpu aizraujoši notikumi tiktu piedzīvoti, beigās visi dzīvo saskaņā, laimē un mīlestībā. Tomēr realitāte ir tāda, ka reti kad viss notiek kā filmās.

Cilvēki no partnerības sagaida daudz vairāk, nekā realitāte spēj piedāvāt. Nereti izpaliek lielie, romantiskie žesti un sēdēšana uz lieveņa sirmā vecumā. Turklāt, kas nav mazsvarīgi, ne katra diena ir kā piedzīvojums – bieži vien iezogas rutīna, dažkārt pat nomāktība. Tomēr vērtīgi atcerēties – visu var atrisināt, pie attiecībām strādājot. Galvenais ir neizsapņot nereālu vīziju un negaidīt, ka visi romantisko kino scenāriji atkārtosies realitātē, lai nenāktos vilties.