Kāda ir iespējamā dabisku dzemdību recepte; galvenie pamatnosacījumi dūlas skatījumā

Par to, kādēļ mūsdienās tik maz sieviešu spēj piedzīvot patiešām dabiskas dzemdības – bez stimulēšanas un citādākas medicīniskas iejaukšanās, un ko darīt lietas labā, savā blogā raksta praktizējoša dūla apmācībā un zīdīšanas konsultante Jana Biezā (fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs – red.).

Lūk, ko par šo jautājumu domā Jana, piedāvājot savu "recepti" dabisku dzemdību piedzīvošanā:

"Vakar tikos ar kādu brīnišķīgu klienti, lai gatavotos viņas piektajām dzemdībām – šoreiz mājdzemdībām. Tikšanās gan izvērtās kā dzemdību ģenerālmēģinājums, bet šoreiz ne par to stāsts.

Kādā brīdī aizrunājāmies par to, cik bieži stacionārā iespējams piedzīvot dabiskas dzemdības bez ierosināšanas, stimulēšanas, epidurālās analgēzijas, kā arī piedzīvot dzemdības, bet ne izciest tās kā šausmīgas mokas?!

Kliente jau vairākus mēnešus virtuāli seko līdzi vairāku (ap 80) mammu gaitām, pārdzīvojumiem, priekiem un bēdām un uzdeva man jautājumu: "Jana, kā tev šķiet, cik mammām, kuras jau sagaidījušas savus mazuļus (tādu ir jau ap 20), ir bijušas dabiskas dzemdības?" Nodomāju pesimistiski, bet ar cerību, ka tik traki jau nav, teicu: "Piecas kādas?" Un tomēr skarbā atbilde mani pārsteidza: "Nē, neviena!" Ar šo dialogu manā atmiņā atausa frāze no kādas ļoti jaukas slimnīcas vecmātes: "Jana, nu es nesaprotu, kas notiek. Kad tā paskatās, redzu, ka praktiski no dzemdībām viena mēneša garumā uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tās, kuras pašas tika galā (domāts – nebija medicīniski jāiejaucas)! Kas notiek – vairs neviena dzemdēt nemāk?"

Vakar ar klienti nonācām pie atziņas, ka viens no svarīgākajiem faktoriem – atbalsta trūkums varētu būt pie vainas, kādēļ vēl joprojām tik daudzām sievietēm (precizēju – lielajam vairumam) dzemdības nenorit vienkārši dabiski, kā daba to iekārtojusi.

Jā, partneris ir ārkārtīgi būtisks atbalsts dzemdējošai sievietei, bet ja abi – gan topošā mamma, gan topošais tētis ir apmulsuši, nedroši, nobijušies un neizprot notiekošo, cerētā drošības sajūta var neatnākt nedz pie viena, nedz otra.

Bieži pārlieku lielas cerības tiek liktas uz līgumvecmāti – ja reiz viņai maksāju – man būs viss atbalsts, kāds vien iedomājams, bet diemžēl ne vienmēr tā ir – vecmātei ir jādara savs darbs – jābūt nomodā par bērniņa dzimšanu. Jā, tas ir brīnišķīgi, ja nolīgstat līgumvecmāti, lai jūs jau iepriekš iepazītos, pārrunātu vēlmes un vienkārši neriskētu piedzīvot lieku satraukumu - kas šovakar dežurēs? Bet tomēr jāatceras, ka vecmāte nesniegs nepārtrauktu emocionālu un fizisku atbalstu - viņa atnāks, apjautāsies, uzpasēs.

Nereti dzirdu cerību, ka drošības sajūtu sniegs slimnīcas personāls kā tāds – viņi vislabāk zinās, kas jādara, viņiem ir atbildība, kā piedzemdēšu un, ja vajag iejaukties – tad acīmredzot tā vajag. Sava patiesība tajā ir – personāls ir atbildīgs par dzimstošo mammu un bērniņu, un viņi darīs visu, lai abu veselība un dzīvība netiktu apdraudēta. Bet ļoti svarīgi ir atcerēties – tikai tev un vienīgi tev ir zināšanas, kā laist mazulīti pasaulē. Pamatā tā ir tava atbildība. Tas ir tavs un tava bērniņa lielais kopdarbs. Tikai tu vari ar savu mieru un ļaušanos, apzinātību un atbildību laist viņu pasaulē dabiski.

Lai tas izdotos, tev ir vajadzīgs atbalsts (tas nekas, ja ikdienā esi super sieviete!) – gatavošanās (trenēt prātu un emocijas, nevis "kačāt" muskuļus) un izpratne par dzemdību norisi (lai nenāktos pie pirmajām sāpēm gaismas ātrumā nesties uz slimnīcu, kā to rāda filmās).

Dabisku dzemdību iespējamā recepte, ja tavs mērķis ir doties pretī mierpilnām, spēcinošām dzemdībām (es nesaku nesāpīgām):

Veidot izpratni par dzemdībām, apmeklējot dabisku dzemdību sagatavošanas kursus (piemēram, dūlām ir ļoti plašs nodarbību klāsts), kā arī izglītojoties no dažādiem avotiem – īpaši pievēršot uzmanību, vai sniegtā informācija atbalsta sievietes spējas un varēšanu dzemdēt pašai.

Gatavoties emocionāli un iedziļināties savās sajūtās un emocijās – šeit lieliski var noderēt saruna/-as ar dūlu vai psihoterapeitu, lai tie palīdzētu noformulēt tavas sajūtas, tādā veidā spēsi pati izprast sevi – kas ir tas, pie kā tev jāpiestrādā, kas ir tas, kas patiesībā tevi nomāc vai neļauj pilnvērtīgi doties pretī dzemdībām u.c. Atbalstoša saruna sakārtos tavas juceklīgās domas vai mazinās nedrošību.

Parūpējies par dzemdību vietu un vecmāti – tas ir brīnišķīgi, ja vari finansiāli atļauties mājdzemdības vai nolīgt slimnīcā līgumvecmāti, bet, ja tas tomēr nav iespējams, tu vari vismaz iepazīt tuvējās dzemdību nodaļas un sajust, kur tu vēlētos satikties ar savu bērniņu viņa dzimšanas dienā – pirmajā un vienīgajā!

Parūpējies par atbalsta personu, kura iedrošinās tevi, mīļos, informēs, atbalstīs, nomierinās, paslavēs, uzmundrinās un būs nepārtraukti tev blakus, kad vien to pati vēlēsies. Tev ir vismaz trīs izvēles:

Jā, mana pieredze rāda, ka trešā izvēles iespēja visefektīvāk nodrošina dzemdējošās sievietes vajadzības!

Nevari atļauties dūlu – ir daudz dūlu, kuras ir tikai uzsākušas savas profesionālās gaitas un piedāvā atbalstu dzemdībās bez maksas vai par simbolisku samaksu, un viņas to vien gaida, lai viņai piezvanītu tieši tu un vienotos par sadarbību! Patlaban arī norisinās Dūlu nedēļas pasākumi, kas bez maksas vai par simbolisku cenu piedāvā dažādus pasākumus visā Latvijā. Par to plašāku informāciju atradīsi šeit."