Trīs lietas, ko mazulis iepazīst jau mammas puncī  (1)

Līdz ar to – atceries, ka mazulis pasaules iepazīšanu sāk jau krietni pirms piedzimšanas, tādēļ topošajiem vecākiem ir vērts par to padomāt. Portāls "Mama-likes" aplūko trīs lietas, kuras mazulis patiešām apgūst, vēl esot mammas puncī! Šādu informāciju atradīsi arī portāla "Cālis" kopā ar Rīgas Dzemdību nama speciālistiem veidotajā grūtniecības kalendārā, tostarp tur uzzināsi, kādēļ jau grūtniecības laikā ir vērts sarunāties ar mazuli, ļaut iepazīt jaunas garšas.

Profesors Pīters Hepers nolēma veikt pētījumu, kurā piedalījās 35 bērni, kuru mammas grūtniecības laikā uzturā lietoja ķiplokus vai arī vispār tos neēda.

Savā pētījumā Hepers ne velti izvēlējās tieši ķiplokus - izrādās, ka to sula organismā saglabājas diezgan ilgu laiku. Kā zināms, auglis jūt garšu, kad norij augļūdeņus. Zinātniski ir pierādīts, ka garša no mammas var tikt nodota bērnam caur asinīm.

Tā rezultātā mazulis, kura mamma uzturā lietojusi ķiplokus, labprāt ēdīs tos arī tad, kad būs nācis pasaulē un paaudzies līdz vecumam, kad tos varēs sākt ēst.

Tāpat zinātnieki no Belfāstas Universitātes veica pētījumu, kurā uzzināja, ka mazuļi ir spējīgi iemīlēt kādu noteiktu garšu vēl līdz dzimšanai. Eksperimentā piedalījās sešus mēnešus veci bērni un sievietes, kuras grūtniecības laikā dzēra sulas vai tikai ūdeni.

Pētnieki mazuļiem deva dabīgo sulu un sekoja viņu mīmikai. Tā rezultātā viņi nāca pie secinājuma, ka bērni, kuru mammas bija dzērušas svaigi spiestas sulas, mierīgi reaģēja uz piedāvāto dzērienu. Bet citi mazuļi, kuri mammas bija dzērušas tikai ūdeni, atteicās nogaršot sulu.

"Mēs varējām pierādīt, ka produktu garša, kurus grūtniece lietojusi uzturā, mazulim tiek nodota caur augļūdeņiem un rada ietekmi uz bērna garšas izjūtu," apstiprinājuši pētnieki.

Somu zinātnieki no Helsinku Universitātes veikuši pētījumu, lai pierādītu, ka auglis ir spējīgs atšķirt skaņas, atrodoties dzemdē. Viņi veica eksperimentu, kurā piedalījās grupiņa grūtnieču vēlīnā grūtniecības posmā, kā arī kontroles grupa.

Katru nakti šai galvenajai grūtnieču grupai lūdza klausīties bērnu šūpuļdziesmu "Twinkle Twinkle Little Star", bet kontroles grupa šo melodiju nedzirdēja.

Lai pārbaudītu bērnu reakciju uz šo dziesmiņu, pētnieki izmantoja encefologrammu. Galvas smadzenes bērniem, kuri, esot mammas dzemdē, dzirdēja dziesmu, aktīvi reaģēja uz tās motīvu un vārdiem, atšķirībā no mazuļiem, kuri dziesmu dzirdēja pirmo reizi.

Tāpat pētnieki mēģināja izmainīt melodiju, nospēlējot to ar kļūdām. Pirmā grupa mazuļu reaģēja uz izmaiņām, bet otrās grupas reakcija palika nemainīga.

"Mēs sapratām, ka mazuļi iemācījušies melodiju un motīvu, kad dzirdēja šo dziesmu mammas dzemdē. Šī iemesla dēļ viņu galvas smadzenes aktīvi reaģēja uz to," atzīmēja viena no pētniecēm Minna Huotilainena.

Amerikāņu pētniece Atēna Vulumanosa spējusi pierādīt, ka pirmās valodas mācībstundas mazulis saņem, esot mammas dzemdē un dzirdot sev apkārt pazīstamu valodu.

Pētnieki no Ņujorkas Universitātes veikuši eksperimentu ar zīdainīšiem– viņi atskaņoja dzimtās valodas ierakstu un iedeva mazuļiem knupīšus. Kad bērni dzirdējuši dzimto valodu, viņi sākuši intensīvi zīst knupīti, bet gadījumos, kad viņi dzirdēja svešvalodu, bērni sākuši zīst lēnāk jeb vispār pārstājuši to darīt.

Tādā veidā pētnieki pierādījuši, ka jaundzimušais lieliski atšķir dzimto valodu no svešvalodas.

"Mēs vēlamies koncentrēt topošo vecāku uzmanību uz to, ka gadījumos, ja bērns piedzimis priekšlaikus, īpaša uzmanība jāpievērš valodai un skaņām, kuras mazuli ieskauj pirmajās dzīves nedēļās, kad viņš sāk iepazīt pasauli. Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi sarunāties ar jaundzimušajiem un iespējami minimizēt mehāniskus trokšņus," norādījusi pētniece.