Laulības līgums un tiesiskā aizsardzība: eksperts par būtisko drošai kopdzīvei

"Tuvojas kāzu laiks, un, pirms stāties laulībā, arvien vairāk cilvēku vēlas parūpēties arī par dažādiem formālajiem aspektiem, lai vēlāk tie nesagādātu liekas raizes," stāsta Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētājs. Iespēju šādi parūpēties par savas ģimenes mantiskajām attiecībām Latvijā izvēlas arvien vairāk pāru. 2015. gadā pie notāriem tika noslēgti 1029 laulības līgumi, 2016. gadā – jau 1160.

Visbiežāk tiek slēgti laulības līgumi par mantas šķirtību, kas nozīmē, ka, esot laulībā, neveidojas laulāto kopīga manta, bet laulības šķiršanas gadījumā katram paliek tas, kas viņam piederējis, un otrs laulātais nevar no tā neko prasīt, pat ja ir piedalījies attiecīgās mantas iegādē. Arvien vairāk cilvēki vēršas pie notāriem, lai noslēgtu laulības līgumu, arī tāpēc, ka viens no pāra ir uzņēmies lielas kredītsaistības vai uzsācis biznesu. Tādējādi parādi, kas uzņemti vai var rasties nākotnē, nevar tikt attiecināti uz otra laulātā mantu.

"Mīts, ka laulības līgumus slēdz tikai ļoti turīgi cilvēki vai tie, kam manta svarīgāka par attiecībām, pamazām sāk kliedēties. Novērojam, ka ekonomiskā krīze ir bijis brīdis, kad sabiedrībā nostiprinājās apziņa, ka arī mantiskās attiecības ir jākopj, parūpējoties par to, ka, piemēram, katrs par saviem parādiem atbild ar savu mantu," uzsver Jānis Skrastiņš.

Slēdzot laulības līgumu, laulātie nosaka mantisko attiecību režīmu, kas atšķiras no likumā noteiktā. Nereti šis līgums var būt vienīgā iespēja nodrošināties, lai viena laulātā problēmu dēļ neciestu visa ģimene, zaudējot pilnīgi visu mantu.

Turklāt laulības līgums arī pāra šķiršanās gadījumā nodrošina, ka šis process, kas nereti jau tā nav viegls ne vienam, ne otram, var notikt bez liekiem strīdiem. Šodien ērti un ātri šķirt laulību var pie notāra, ja laulātie par to abpusēji vienojušies un viņiem nav strīdu par mantas dalīšanu. Tieši šo pēdējo aspektu – mantas dalīšanu – atvieglo tas, ka pārim ir bijis laulības līgums.

Iemesli, kāpēc laulībām vēl nav pienācis īstais laiks, katram pārim ir savi. Neatkarīgi no tiem jārēķinās, ka nereģistrētās attiecībās partnerim nav tiesību pieņemt lēmumu par svarīgiem lēmumiem, piemēram, dzīvesbiedra ārstniecības gaitu, ja otrs veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj izdarīt šādu izvēli, ja vien pirms tam abas personas nav noslēgušas nākotnes pilnvarojuma līgumu pie notāra.

Nākotnes pilnvarojums dod tiesības pieņemt lēmumu otra vietā tad, ja kādam no nereģistrētas kopdzīves partneriem veselības vai citu iemeslu dēļ tiek liegta iespēja saprast un vadīt savu rīcību. Noslēdzot nākotnes pilnvarojumu, brīdī, kad dzīvesbiedrs pats nespēs savu gribu paust, pilnvarotajai personai būs tiesības viņa vārdā veikt darījumus, apsaimniekot īpašumus, kā arī pieņemt citus lēmumus. "Nereti sastopamies ar gadījumiem, kad nepieciešami steidzami risinājumi – jāmaksā par medicīnas pakalpojumiem, jālemj par veselības aprūpes turpmāko gaitu un tamlīdzīgi. Ja pilnvarojuma nav, jautājumi jārisina tiesas ceļā, kam nepieciešams gan laiks, gan līdzekļi," brīdina Skrastiņš.

Problēmas, ar kurām var sastapties faktiskās kopdzīves attiecībās, ir mantojuma tiesības, kopīgas mantas iegāde, tiesības saņemt informāciju par partnera veselības stāvokli un iesaistīties ārstēšanas procesā, kā arī tiesības uz ienākuma nodokļa atvieglojumiem. Katrā no šiem gadījumiem ir rodams individuāls risinājums.