10 obligātās prasmes, kuras saviem pusaudžu vecuma bērniem jānodod nekavējoties

Lauvas tiesu no sadzīviska rakstura jautājumiem risina pieaugušie. Kas atliek mūsu bērniem? Labākajā gadījumā ar putekļusūcēju izstaigāt māju, izmazgāt grīdu, novākt galdu, ieviest kārtību savā istabā, palīdzēt pagatavot pusdienas. Un tas ir viss! Lieliski, ja kādās ģimenēs ir citādāk, tomēr vairumā ģimeņu ar šīm sadzīviskajām prasmēm arī viss aprobežojas.

Bet, vai tas ir pietiekami patstāvīgai pieaugušo dzīvei, retoriski vaicā etiķetes eksperte Elēna Tari, kura pati audzina 17 gadus vecu meitu. Viņa portālā "Letidor" (fotogrāfijām pie raksta ir tikai ilustratīvs raksturs – red.) dalās ar padomiem, kādas, viņasprāt, 10 prasmes obligāti būtu jāiemāca saviem pusaudža vecuma bērniem, turklāt pie lietas ķeroties nekavējoties.

Šķiet, ka tādas vispārzināmas lietas vairums no mums tādā vai citādā līmenī saviem bērniem ir iemācījis. Taču Tari dalās pieredzē, kā šī prasmes ieviest praksē.

"Par kārtību mājās vienmēr atbildēju es. Meitas pienākumos ietilpa: izņemt traukus no trauku mazgājamās mašīnas, apliet puķes, savākt savu istabu, veikt mitro uzkopšanu. It kā viss. Varētu šķist, kas vēl nepieciešams?

Bet, kad es viņai pavaicāju: "Bet kādi līdzekļi vajadzīgi vannas istabas tīrīšanai? Kas vajadzīgs, lai santehnika spīdētu? Kā notīrīt spoguli, lai nebūtu švīku? Un kur likt lietas, kuras vairs nepriecē vai kļuvušas neatbilstošas izmēram?", atbilde nesekoja.

Tādēļ par visām šīm lietām ir vērts pastāstīt meitenei, jo tieši no sievietes ir atkarīgs mājīgums un tīrība mājās," uzsver Tari.

Visiem zināms, ka netīrā veļa jāieliek tai paredzētā grozā, bet tīrā – jāsaliek pa vietām. Vai, ja mamma nav paguvusi pārgludināt veļu, jāatrod no negludinātās veļas kaudzes vajadzīgā lieta un jāizgludina. Kas gan var būt vienkāršāks?! Un mums, pieaugušām sievietēm, tas patiešām šķiet acīmredzams un pašsaprotams.

Bet, kā izrādās, piemēram, bērniem, kuri neaug ģimenēs un tieši tikšanās reizē ar šādiem bērniem, Tari pamudināja sagatavot šo topu, to, ka baltā un krāsainā veļa jāmazgā atsevišķi, ka arī pulveris ir jāizmanto atšķirīgs, bet vilnas apģērbi jāmazgā 30 grādu temperatūrā, nav skaidrs.

"Kas attiecas par rūpēm par sevi, tad agrāk es visus personīgās higiēnas līdzekļus pirku pati, bet tagad mēs ar meitu kopā ejam uz veikalu, un viņa pati zem manas kontroles tos izvēlas. Tieši tas pats attiecas uz trauku mazgāšanas, santehnikas, stiklu un grīdas mazgāšanas līdzekļiem," stāsta Tari.

"Katru reizi, kad meitai beidzās nauda un viņa man par to pateica, es viņai iedevu zināmu naudas summu, lai apmierinātu kādas vēlmes. Kā viņa šo naudu izlietoja, es īpaši neinteresējos, zinot, ka to viņa tērē, piemēram, kafejnīcā. Un ar to mana kontrole par viņas izdevumiem beidzās.

Paldies manam vīram, kurš piedāvāja neparastu variantu finanšu pratības apgūšanai.

Meita ieviesa savu ienākumu un izdevumu dienasgrāmatu. Tagad katru reizi, kad dodu viņai kabatas naudu, viņa fiksē summu un pieraksta izdevumus. Pēc tam mēneša beigās izdara secinājumus, kam un cik tērēti naudas līdzekļi.

Mēs analizējam, ko varēja nepirkt. Tas parasti ir veltīts "fast food" ēšanai kopā ar klasesbiedriem. Pēc tam meita ar šo atskaiti iet pie tēva. Viņš visu pārbauda un lūk, kur slēpjas āķītis, – par savlaicīgi aizpildītu dienasgrāmatu, kas ir katra mēneša pirmais datums, viņš izsniedz viņai "stipendiju".

Tādā veidā bērnā veidojas finanšu pratība, plus, ir iespēja pašam "nopelnīt" naudu.

Papildinot visu iepriekš minēto, no visām finansēm 10 procentus viņa atliek krājkasē, kas gada beigās viņai ļauj iekrāt pietiekami ievērojamu summu, kuru viņa var iztērēt pēc saviem ieskatiem," stāsta eksperte.

"Es vienmēr sekoju līdzi tam, lai mana meita iespējami retāk saaukstētos un lai divas reizes gadā palietotu vitamīnus. Viss. Ko mēs esam uzlabojušas šajā virzienā?

Es viņai sniedzu informāciju par to, kā tikt galā ar pamatslimībām. Kādas augu valsts tējas dzert, kādus medikamentus lietot un kā veikt inhalācijas. Mēs izveidojām medikamentu sarakstu mājas aptieciņai un ceļojumiem," pieredzē dalās Tari.

"Te nu mums viss ir kārtībā. Meitai patīk gatavot, viņa to prot un vēl vairāk – bieži improvizē. Lai uzlabotu šo prasmi, esmu iemācījusi viņai izvēlēties produktus, lasīt to sastāvu un derīga termiņu. Un, protams, mūsu ģimenē ir aktīva propoganda veselīgam dzīvesveidam un atteikšanās no "fast food"," stāsta pusaudzes mamma.

"Par ko ir runa? Par visām labo manieru niansēm. Tā ir gan prasme pareizi un skaisti uzvesties pie galda, izvēlēties un dāvināt dāvanas, būt patīkamam ciemiņam, prast ar sevi iepazīstināt citus un izvēlēties apģērbu.

Visas šīs zināšanas un prasmes palīdzēs justies par sevi pārliecinātam, brīvi atvērs durvis elegances un respektablitātes pasaulē," uzsver etiķetes speciāliste.

Te jārunā gan par verbālo, gan par neverbālo komunikāciju. Par prasmi uzturēt sarunu, par komplimentu un tostu mākslu, par publisko uzstāšanos un prezentēšanu, par runas kultūru, par žestiem un pozām.

Kā norāda etiķetes speciāliste, visas šīs prasmes jaunietim noderēs arī studentu dzīvē, kā arī veidojot kontaktus profesionālajā karjerā. Ne velti saka: "Sakari atrisina visu". Bet sakari veidojas, galvenokārt pateicoties prasmei komunicēt ar cilvēkiem.

"Kā tas bija agrāk? Ar ko mācījies vienā klasē, ar to arī draudzējies. Viss vienkārši. Bet pavisam drīz pienāk brīdis, kad pārcelies uz citu pilsētu, kur nav draugu un paziņu. Un nu ir jāveido jauns loks, jāievieš draugi, jāveido attiecības ar pretējo dzimumu, jā, un ko tur liegties – jāizvēlas arī otra pusīte.

Un šeit galvenais ir nesteigties. Līdz bērnam jānodod doma, ka sev apkārt jāpielaiž cilvēki, kuru vērtības, pasaules uztvere un intereses saskan ar savām.

Ar ko ir patīkami būt kopā, kurš motivē, kurš gatavs atbalstīt grūtā brīdī, un pats galvenais, ar kuru var dalīties priekos par sasniegumiem.

Labāk nedaudz nogaidīt un kādu laiku pabūt vienam, kā reiz teicis Omārs Haijama: "Labāk pabadoties, nekā ēst visu, kas pagadās. Un labāk būt vienam, nekā ar kādu, kurš pagadās".

Svarīgi, lai šī apkārtējā vide nebūtu toksiska, bet cilvēki, kuri ir līdzās, iedvesmotu un priecētu," uzskata Tari.

"Kā bija mums? Nekā! Kā iet, tā arī iet. Rezultātā: tendence regulāri atlikt pat svarīgas un steidzamas lietas un miega trūkums. Tagad strādājam šajā virzienā. Ļoti palīdz grāmatas un informācija internetā par to, kā rīkoties ar savu laiku.

Galvenais instruments – plānošanas prasmes. Ikdienas un daudz lielāka termiņa. Rezultāts – meita daudz vairāk pagūst izdarīt.

Izpratne par to, kas ir vajadzīgs un svarīgs šajā brīdī. Skaidrs, ka gribas eksāmenu laikā labāk izklaidēties, tā ir izplatīta parādība. Bet sekas nebūs iepriecinošas.

Šī prasme ir liels palīgs ne tikai profesionālajā darbā, bet arī personīgajā dzīvē.

"Esmu pārliecināta, ka šādas zināšanas un prasmes palīdz mūsdienu jaunajiem cilvēkiem pārliecinoši un brīvi justies pieaugušo patstāvīgajā dzīvē. Un mēs, vecāki, protams, vienmēr palīdzēsim un atbalstīsim. Jo tā taču ir tikai maza daļa no visa tā, ar ko mūsu bērni saskarsies nākotnē. Un arī funkciju: "Piezvani vecākiem" neviens nav atcēlis," uzsver Tari.