Seši muļķīgi vecāku padomi, kuri var nopietni kaitēt bērna dzīvei

Stanfordas labdarības un altruisma izpētes un izglītības centra (ASV) direktore Emma Sepola atklāj sešus padomus, kas bērnam nenesīs laimi, skaidrojot arī, ar ko aizstāt šos, visai izplatītos vecāku teicienus. Muļķīgos vecāku padomus apraksta portāls "Mama-likes".

Bērnam nav visu laiku jādomā par nākotni. Tas novedīs pie stresa, kas negatīvi ietekmēs gan fizisko veselību, gan intelektuālās spējas.

Labāk šo frāzi aizstāt ar: "Dzīvo šeit un tagad".

Kad bērns dzīvo tagadnē, viņš jūtas daudz laimīgāks. Pateicoties pozitīvām emocijām, cilvēks ir daudz mazāk pakļauts stresa situācijām, vieglāk tiek galā ar problēmām un nepadodas neveiksmju priekšā.

Skaidrs, ka mērķiem dzīvē ir jābūt. Bet, vai tad ir nepieciešamība pastāvīgi atgādināt par to, ko bērns vēl nav izdarījis vai viņam tas vēl tikai būs jāizdara? Varbūt labāk palīdzēt tikt galā ar ikdienas uzdevumiem?

Ātrumsacensības, mēģinot piepildīt vecāku gaidas, un pārdzīvojumi atzīmju dēļ noved pie stresa, patstāvīga nemiera. Bērni apzinās, ka stress ir veiksmes pazīme, kad cilvēki sevi pārslogo ar uzdevumiem, strādā līdz spēku izsīkumam, bet naktī nespēj aizmigt domu un plānu dēļ.

Labāk šo frāzi aizstāt ar: "Arī atpūta ir svarīga! Nāc, ejam pastaigāties!"

Neiedzen bērnu stresa situācijās, bet māci ar tām cīnīties, kā arī ar spiedienu, kuru rada sabiedrība. Parādi bērnam, kā dzīvot "darba un atpūta" stāvoklī, nevis stresa – "darbs, cīņa un darbs".

Dzīvi nevajadzētu pārvērst maratonā, kad bērnam noteikti jābūt visu laiku ar kaut ko aizņemtam, liedzot tiesības brīvo laiku pavadīt tā, kā viņš to vēlas. Atlicini dienas režīmā laiku arī atpūtai. Nepārslogo bērnu ar liekām nodarbēm.

Šo frāzi ieteicams aizstāt ar: "Nedaudz var arī pabaudīt bezdarbību, par to nav jākaunas".

Lai bērni iemācās paši izlemt, ko interesantu padarīt un kā pavadīt brīvo laiku. Tas nenozīmē, ka bērniem nebūtu jāizvirza kādi uzdevumi. Vienkārši nepieciešams arī atslābināties, piešķirot pārtraukumus starp "darbiem".

Ļauj viņiem iespēju pabūt vienatnē ar savām domām, pasapņot, paspēlēties vai nodarboties ar jebkuru nodarbi, ko viņi paši vēlas.

Daudzi vecāki pieļauj kļūdu, bērnam uzliekot "zīmogu": viņa mums ir piedzimusi par vingrotāju/mākslinieci/matemātiķi… Tādā veidā tu bērnu ieliec rāmītī, un viņš baidīsies pamēģināt kaut ko jaunu, jo uzskatīs, ka ir labs tikai kaut kādā vienā sfērā.

Šo frāzi labāk aizstāj ar: "Kļūdas – tas ir normāli, attīstība notiek caur tām."

Mēģini saprast, ka bērniem ir daudz vieglāk kaut ko iemācīties, pamēģināt ko jaunu. Neakcentē uzmanību tikai uz vienu no bērna stiprajām pusēm. Palīdzi saprast, ka bērns var sevi izmēģināt itin visā, un, ja pieļaus kļūdas vai kaut kas neizdosies pirmajā reizē, tas nenozīmē, ka viņš nespēs veiksmīgi uzsākt šo lietu.

Liec noprast, ka neveiksmes ir kā starpposms ceļā uz gaidāmajiem panākumiem.

Pārmērīga kritika bērnu padara pārlieku paškritisku. Viņš vairāk koncentrēsies uz negatīviem brīžiem, kuri kļūs par iemeslu nepārliecībai par sevi.

Labāk saki šādi: "Pieņem sevi tādu, kāds tu esi".

Pašpalīdzība ir veselīgas paškritikas ķīla. Tāda attieksme bērnu neaudzina par narcisu, bet parāda, ka ir vērts pieņemt savu kautrību/apaļīgumu, garo augumu un nekreņķēties šādu sīkumu dēļ.

Amerikāņu psihologs Ādams Grants savā grāmatā "Dod un ņem" rakstījis, ka cilvēkiem ir jāmācās līdzjūtība un veidot ciešas attiecības, tā vietā, lai ieciklētos uz sevi. Tas viņiem palīdzēs kļūt veiksmīgiem. Bet psihologs arī brīdina, ka nav vērts ļaut citiem cilvēkiem izmantot tavu labsirdību.

Katram cilvēkam ir svarīgi, lai viņam būtu draugi, ciešas un tuvas attiecības, kuras kļūs par veiksmīgas dzīves ķīlu.

Bet šo iepriekš minēto frāzi var aizstāt ar: "Proti palīdzēt cilvēkiem un negaidi neko pretim".

Daba bērnus ir apveltījusi ar spēju just līdzi un labestību. Centies viņos attīstīt šīs jūtas, nevis tās izskaust. Iemāci bērniem, kā vienoties vienam ar otru, nevis konkurēt par uzmanību un uzslavām. Jā, pasaule ir nežēlīga. Bet tavos spēkos ir to padarīt labāku!