Deviņi dīvaini paņēmieni gaidāmā bērna dzimuma noteikšanai  (1)

Pediatrs, bērnu ķirurgs Artjoms Kabanovs portālā "Detimail" aplūko deviņus dīvainus paņēmienus, ar kādiem topošie vecāki cenšas izdibināt, kāda dzimuma mazulis gaidāms. Raksta beigās pediatrs nosauc arī tās metodes, kurām patiešām var ticēt.

Jau pirmās plānotās ultrasonogrāfiskās(USG) izmeklēšanas laikā ārsts var saskaitīt augļa sirdstonīšu biežumu. Parasti tie ir 120-160 sirdspuksti minūtē. Ja ticēt populārajam mītam, sirdstoņu biežums, kas ir retāks par 140 sitieniem minūtē, vēsta par to, ka sieviete gaida zēnu, bet ja ir vairāk – meiteni. Agrāk šim mītam ticēja pat daudzi ārsti.

2006. gadā kādas ASV universitātes pētnieki analizējuši tūkstošiem grūtnieču USG izmeklējumus. Pēc tam, kad sievietēm piedzimuši mazuļi, izrādījies, ka vidējais sirds sitienu biežums zēniem līdz viņu dzimšanai bijis 154,9 sitieni minūtē, bet meitenēm – 151,7. Pētījums pierādīja, ka saskaņā ar USG rādītājiem no pirmā līdz trešajam trimestrim bērna dzimumam nav saistības ar sirdspukstu biežumu.

Senākos laikos gaidāmā bērna dzimums īpaši svarīgs bija monarhiem. Jo, lai dinastija turpinātos, valdniekam bija vajadzīgs dēls. Saskaņā ar leģendu, viens no senajiem ķīniešu imperatoriem saviem dziedniekiem bija pavēlējis sagatavot īpašu Mēness kalendāru. Tas palīdzēja noteikt, kad jāplāno dzimumakts, lai piedzimtu zēns vai meitene. Gadsimtiem šo tabulu varēja izmantot tikai īpaši izredzētie. Tagad to internetā var aplūkot ikviens interesents.

Ķīniešu Mēness kalendārā ir īpaša tabula, kurā pa horizontāli atzīmēti mēneši, bet pa vertikāli – sievietes vecums. Jāatrod, kurā vietā "krustojas" konkrētais gada mēnesis un sievietes vecums, un tad uzrādās, kāda dzimuma mazulis gaidāms.

Kā norāda pediatrs, šis kalendārs ir tas pats, kas horoskops, tajā nav nedz loģikas, nedz kāda zinātniska pamatojuma. Un tomēr nemiera urdīti zinātnieki nolēma to pārbaudīt.

Tev ir "spics" vēderiņš, kas izteikti izvirzīts uz priekšu un praktiski nemanāms, ja skatās no aizmugures? Tam piemīt basketbola bumbas forma? Droši vien starp tavām draudzenēm atradušās "ekspertes", kuras precīzi zina, ka tev gaidāms puisēns, jo meitene šādā, uz priekšu izvirzītā vēderā, "nesēž".

Puncim, kurā atrodas meitene, ir daudz plūstošākas kontūras.

Vēl viena pazīme, ka auglis ir vīriešu dzimuma – zems vēdera izvietojums.

Patiesībā vēdera formu un izmēru ietekmē dažādi faktori: augļūdens daudzums, augļa izmērs un poza, topošās mammas ķermeņa uzbūve. Bet bērna dzimumam ar šo nekāda sakara patiešām nav, uzsver ārsts. Jā, un nepavisam nav skaidrs, kur ir robeža starp "basketbola bumbu" un "noapaļotu" vēderiņu. Katra topošā mamma sava vēdera formu uztver subjektīvi.

Daudzas topošās mammas pirmajā trimestrī moka nelabums. Tiek uzskatīts, ka sievietes, kuras gaida meitenes, nelabums ir biežāks un spēcīgāks. Pastāv pat pieņēmums, ka spēcīgais nelabums ir saistīts ar augstāku hormona gonadotropīna (HCG) līmeni, kas tiekot novērots, gaidot tieši meitenes. Tomēr zinātniski pētījumi parāda, ka nekādas saistības ar to nav.

Tieši tāpat kā vēdera formas gadījumā, precīzu robežu starp "mokošu" un "ciešamu" nelabumu nepastāv.

Vēl tiek uzskatīts, ka sievietes, kuras gaida dēlus, daudz spēcīgāk moka galvassāpes. Arī šis ir ūdens liešanas mīts, tam nav nekādu pierādījumu, uzsver ārsts.

Daudzas grūtnieces pamanījušas, ka viņu mati kļuvuši biezāki, spīdīgāki un zīdaināki. Saskaņā ar tautas ticējumiem, tā esot droša pazīme, ka sieviete ir zēna gaidībās.

Patiesībā par kuplāku galvas rotu topošā mamma var pateikties hormoniem – estrogēniem. Pēc dzemdībām daba paņems savu, mati sāks intensīvi izkrist, un matu rota atgriezīsies iepriekšējā izskatā.

1999. gadā Džona Hopkinsa Universitātē (ASV) tika veikts pētījums ar 104 sievietēm kā tā dalībniecēm. Viņām lūdza noteikt gaidāmā bērna dzimumu dažādos veidos. Sievietes, kuras uzticējās savai intuīcijai, bērna dzimumu uzminēja ievērojami biežāk, salīdzinot ar tām, kuras orientējās uz vēdera formu, nelabuma smaguma pakāpi un citām pazīmēm.

Visuzskatamāk šos rezultātus varēja attiecināt uz sievietēm ar augstāko izglītību – viņas 71 procentā gadījumu uzminēja bērna dzimumu, bet mazāk izglītotās – 43 procentos gadījumu. Un tomēr pētnieki atzina, ka mātes intuīcija – kopumā nav efektīvs prognožu izteikšanas instruments.

Lai veiktu šo eksperimentu, grūtniecei jāapguļas uz muguras un uz vēdera diedziņā jāpatur laulības gredzens. Un tad jāskatās, kā tas kustās. Ja gredzens virzās uz priekšu un atpakaļ vai uz sāniem, piedzims meitenīte, ja apļo – zēns.

Ja partnera svars sācis augt līdz ar mīļotās sievietes punci, tas vēsta par to, ka piedzims meitenīte. Vai arī par to, ka topošajam tētim vajadzētu ierakstīties uz treniņiem sporta zālē, pasmejas pediatrs.

Kā uzsver Kabanovs, mūsdienu mammām nav nepieciešams zīlēt kafijas biezumos vai pēc ķīniešu kalendāriem gaidāmā bērna dzimumu. To ar ļoti augstu precizitāti var noteikt USG, sākot jau no 18. līdz 21. grūtniecības nedēļas.

Nevēlies gaidīt? Jau no 9. līdz 10. grūtniecības nedēļas iespējams veikt tā dēvēto NIPT testu – analīzi, kuras laikā no topošās mammas vēnas tiek paņemtas asinis, un tādā veidā tiek izzināts augļa DNS. Tiesa, NIPT tests Latvijā ir maksas pakalpojums, plašāk par to lasi šeit. Savukārt Lielbritānijā jau sākuši domāt par šī testa aizliegšanu nolūkā uzzināt gaidāmā bērna dzimumu, jo topošie vecāki to bieži sākuši izmantot nevis, lai noteiktu, vai auglim nav kādu pataloģiju, kas arī izmeklējuma primārais mērķis, bet gan, lai uzzinātu mazuļa dzimumu. Un tieši šis apstāklis radot bažas par to, vai pāri neveiks abortus, agrīni uzzinot par bērna dzimumu, kas, iespējams, nav vēlams. Bet plašāk par to lasi te. Savukārt "Cālis" grūtniecības kalendāru, kas veidots kopā ar Rīgas Dzemdību nama speciālistiem, meklē šeit.

Pediatrs uzsver, ka USG un NIPT ir vienīgās, zinātniski apstiprinātās metodes gaidāmā bērna dzimuma noteikšanai. Labāks nekas vēl nav izgudrots.