Speciāli vai nejauši: kāpēc bērni lauž rotaļlietas  (1)

Kādēļ bērni bojā vai lauž rotaļlietas? Ar ko saistīta interese – "bet kas tur ir iekšā?" un kāpēc bērns nereti tik ļoti lolo un sargā pēdējo krāmu? Protams, šādi tas izskatās tikai vecāku skatījumā.

Kā norāda "Parents" speciālisti, salauzto rotaļlietu problēma skar gandrīz ikvienu bērnu. Mazulis kļūst kreņķīgs, raud, prasa nopirkt tādu pašu vai sargā salauztās mantas atliekas, neļaujot izmest… Lai saprastu, kā labāk rīkoties līdzīgās situācijās, šajā rakstā mēģināsim noskaidrot iemeslus, kādēļ rotaļlietas pārvēršas par lūžņiem.

Salauztas rotaļlietas bieži atradīsi bērna – holēriķa istabā. Šie mazuļi ir neuzmanīgi, ļoti kustīgi, nemierīgi un ātras dabas. Viņiem rotaļlietas laužas pašas no sevis. Bērns skrēja un "pa ceļam" gadījās manta, mazais sadusmojās un visu nogrūda no galda... Rāt bērnu, sodīt vai lasīt morāli nav jēgas. Rakstura īpašības neizmainīsi, bet tajās var veikt korekcijas. Mazulis – holēriķis nav tikai grautiņu taisītājs. Viņš arī ir mērķtiecīgs, drosmīgs, aktīvs. Viņa enerģiju jānovirza vajadzīgajā virzienā, jāiemāca valdīt pār savām emocijām.

Novērs bērna uzmanību, "pārslēdz" uz cita viļņa vai vienkārši nomierini. Pacenties pamanīt bērna noskaņojumu un to uzlabot vēl līdz tam, kad viņš sadusmojas. Varētu šķist, ka tādam bērnam nemaz nevajag dot konstruktoru vai plastilīnu – lai skrien ar bumbu pa pagalmu, sit boksa maisu vai kūleņo uz paklāja. Un tad mantas paliks veselas. Taču uzdevums nav par to. Bērnam ir jāiemāca uzmanību un pacietību, neatlaidību. Lai to paveiktu, vislabāk der tieši lipināšana, zīmēšana, galda spēles un saliekami modelīši. Sāc ar galda spēlēm: galda hokejs vai futbols – tieši tas, kas vajadzīgs! Holēriķi uzreiz nosēdināt pie intelektuālām spēlēm neizdosies.

Mēdz būt, ka mazulis mantu salauzis vienkārši tāpēc, ka bija noguris vai slikti jutās. Seko, lai bērns nepārgurtu, bet, ja tas jau ir noticis, pacenties viņu nomierināt ar mierīgām spēlēm bez lieka trokšņa un ātrām kustībām. Mazulis var nēsāties pa dzīvokli, mētāties ar mantām vai lēkāt pa dīvānu – tā ne vienmēr ir pazīme, ka viņš ir spēka pilns. Arī pārguruši bērni var būt pārlieku aktīvi.

Rotaļlietas var neatbilst bērna vecumam. Ja bērnam nav interesanti ar tām spēlēties, tad, ļoti iespējams, viņš tās pacentīsies salauzt. Seko līdzi tam, lai mantas augtu līdz ar bērnu. Jo vecāks mazulis, jo viņam nepieciešami daudz vairāk funkcionāli priekšmeti.

Nevajadzīgās, apnikušās mašīnītes, grabulīšus vai šūpoles mazulis nelauž, viņš tās rekonstruē, lai sāktu citu spēli. Grūti izdomāt daudz spēļu ar lācēnu, kurš it kā sit bungas. Lūk, un nākas tās bungas noraut! Svarīgi, lai rotaļlieta attīsta fantāziju. Mazulim ir jābūt iespējai pašam radīt savu varoni ar viņa izvēlētām rakstura īpašībām, pašam to nosaukt vārdā, mainīt mantas kustēšanos saskaņā ar bērna izveidotu sižetu.

Izvēloties bērnam veikalā "jaunus draugus", atsakies no runājošām, dziedošām rotaļlietām, figūrām ar fiksētām pozām, nekustīgām mantām. Iespējams, rotaļlietas pareizā izvēle atrisinās salauzto mantu problēmu!

Māci bērnam spēlēties. Parādi viņam, kā var atdzīvināt rotaļlietas, kā uzbūvēt trasi mašīnītēm, māju no klucīšiem, kā organizēt sižeta spēli. Nedomā, ka bērni prot spēlēties jau kops dzimšanas. Spēle – arī tas ir sava veida darbs, kas prasa iztēli, zināšanas un prasmes.

Vienkārša zinātkāre – vēl viens iemesls mantu laušanai. Bērni iepazīst pasauli, un tas ir normāli un pareizi. Tikai tad, ja ir vēlme iepazīt, ir iespējams atklāt kaut ko jaunu. Zinātkāram mazulim labāk būtu piedāvāt rotaļlietas – konstruktorus. Bērniem patīk vākt kopā, jaukt ārā, spēlēties no jauna. Ir mašīnas, kuras ar speciāliem instrumentiem iespējams izjaukt pa detaļām – šis, lūk, tad ir tavs variants!

Iekārto bērnam kasti "jaunais pētnieks". Tur var ielikt kādas lielas detaļas no veciem pulksteņiem, modinātājpulksteņa zvanu, magnētus, palielināmos stiklus, datora peli, ko var izjaukt utt. Uzmanīgi – ar šo kasti bērns var darboties tikai pieaugušo uzraudzībā!

Nav noslēpums, ka daži bērnu "dārgumi" patiešām var salūzt paši, un slikta rotaļlietu kvalitāte ir bīstama ne tikai veselībai. Ja bērns ņem, piemēram, mašīnīti rokās un no tās atdalās kāda detaļa, tad rodas arī citas problēmas. Pirmkārt, bērns sākumā kļūst kreņķīgs. Otrkārt, mazulis pakāpeniski pierod pie tādiem "gadījumiem" un attiecas pret to mierīgi. "Padomā tik, salūza! Jāmet ārā un jāpērk jauna!" Tāda attieksme pret lietām arī tikai satrauc. Treškārt, bērns nepierod pie tā, ka jābūt akurātam, bet tieši pretēji - saprot, lai kā viņš necenstos, "negadījumi" ir neizbēgami, tāpēc īpaši sargāt šādu mantu nav jēgas.

Zemas kvalitātes mantas vairumā gadījumu pat nav iespējams saremontēt, taču nebūtu slikti kopā ar bērnu vismaz censties salabot viņa salauztās mantas, kā arī salīmēt vecās, saplēstās grāmatas.

Ja bērns ir salauzis savu rotaļlietu, tā ir tikai pusbēda - ko darīt, ja bērns ir sabojājis cita bērna mantu? Protams, pareizi būs atvainoties vai piedāvāt bērnam to izdarīt kopā: mazulim ir jāsaprot, – pat ja viņš nejauši ir sabojājis cita cilvēka mantu vai tādā veidā radījis kādas neērtības, ir jālūdz piedošana. Kā kompensāciju var piedāvāt nopirkt līdzīgu rotaļlietu vai bērnam, kura mantiņa ir sabojāta, kaut ko citu uzdāvināt.

Un tomēr arī te rodas jautājumi. Bet, ko darīt, ja manta ir ļoti dārga? Vai tiešām katru reizi maksāt naudu? Ja tu zini, ka tavs bērns ir pārmērīgi zinātkārs vai, maigi sakot, ne īpaši akurāts, lai izvairītos no liekām problēmām, izrunā tēmu par dārgām rotaļlietām un viņu salaušanu, kontaktējoties ar mammām no smilšu kastes vai bērnudārza.

Piedāvā bērniem līdzi nedot ļoti dārgas mantas. Pēc šādas sarunas, svešas mantas salaušanas gadījumā, pietiks vien ar atvainošanos. Lai nenāktos mierināt savu bērnu, kad salauž viņa mantu, un "vaininieka" vecāku mulsumu, izrunā šo lietu arī ar savu bērnu. Šādu situāciju ir vieglāk paredzēt, nekā pēc tam rast sarežģītus risinājumus. Neņem pagalmā līdzi īpaši dārgas vai tavam bērnam ļoti mīļas mantas. Paskaidro, ka citi bērni var nebūt tik uzmanīgi, un mantiņa salūzīs.

Dažreiz, laužot rotaļlietas, bērni izrāda savu attieksmi pret to, kurš to ir dāvinājis. Te nu gan ir nepieciešams risināt daudz nopietnākus ģimenes jautājumus, tikt galā ar attiecībām un iespējami ātrāk rast izeju no šādas situācijas. Varbūt bērnam nemaz nevajag jaunas mantas? Varbūt viņam vienkārši nepieciešama uzmanība un mīlestība?

Bieži vien, ieviešot kārtību bērnistabā, tā vien gribas izmest pāris maisu ar "atkritumiem": detaļām, sabojātām un salauztām mantām un vēl kaudzi visādu nieku – krāsainiem iesaiņojuma papīriem, akmentiņiem, aukliņām, krēma kastītēm… Bet bērns neļauj šos, tavuprāt, krāmus izmest.

Sāksim ar iemeslu. Iespējams, bērns negrib šķirties no savas "bagātības" tikai tāpēc, ka redz, cik ļoti mamma krāj vecu kosmētiku, apģērbu, kuru nenēsā, sabojātu gludekli… Daudzi pieaugušie nespēj ar vieglumu atbrīvoties no nevajadzīgām mantām tieši tāpēc, ka tā darījuši viņu vecāki. Ja vēlies, lai tavs bērns rīkotos citādi, – sāc ar sevi.

Varbūt, ka mazulim patiešām vajag visas šīs lietas? Pamēģini atrast variantu, kā šos nieciņus glabāt konkrētās vietās – iedot speciālu kārbu vai kasti. Jo nereti tieši ar šādām detaļām, kas palikušas pāri no rotaļlietām, spēlēties ir daudz interesantāk. Un tās iespējams savienot kopā, lai radītu kaut ko jaunu. Bez tam, tikai tādēļ, ka lācēnam norauta ķepa, viņš nav kļuvis mazāk mīļš…

Bērnistaba ir viņa pasaule, lai tur atrodas tas, kas bērnam vajadzīgs. Salauztie karavīriņi vai lelle bez matiem, smaržu flakons vai uz ielas atrasts akmentiņš!