bērns, puika, zēns, prieks, smaids, smiekli
Foto: Shutterstock
Ja apsēstos un padomātu, tad vecāki bērnam gribētu daudz ko pateikt. Un mums, vecākiem, patiešām ir ko teikt: sākot no ģimenes vēstures līdz tam, kas ir laime. Bet, vai mēs to darām bieži?

Darba dienās visbiežāk vecāki ir noslogoti ar ikdienas rūpēm un raizēm, kuras neviens cits, izņemot paši, neatrisinās. Sarunas ar bērniem visu laiku tiek atliktas uz "pēc tam". Galvenais – neaizmirst uzvilkt apavus, apģērbt un pabarot, pēc tam vēl nebūtu slikti bērnu pašu pieradināt pie kārtības, atbildības, sniegt izglītību utt. Bet vēl pēc tam nākas ar nopūtu secināt, ka esam pazaudējuši kontaktu ar saviem bērniem.

Kad mēs esam pārtraukuši viens otru saprast? Iespējams, tad, kad esam pārstājuši sarunāties un teikt ļoti svarīgus vārdus. Tie ir pavisam vienkārši un visiem zināmi. Tomēr tiem ir milzu spēks, kas spēj radīt stipras, uz mīlestību, uzticību un cieņu, balstītas attiecības starp bērniem un vecākiem.
MazulisMazuļa audzināšanaBērndārznieksBērndārznieka audzināšanaSākumskolaSkolēna emocionālā attīstība un mācībasBērna audzināšana

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit