Mēdz uzskatīt, ka optimistiem ir vieglāk dzīvot. Tomēr ne vienmēr dzīve ir tik rožaina, lai šo labo īpašību spētu uzturēt nepieciešamajā līmenī, kur nu vēl to attiecināt uz bērniem. Draugs pateica: "Es ar tevi vairs nedraudzējos", mamma stingri aizliedza visu nedēļu ēst saldējumu, vēl kāds drauds no tēta – nesakārtosi istabu, brīvdienās uz karuseļiem nebrauksim… Kāds gan tur optimisms! Visi to vien dara, kā mēģina sagandēt mazā cilvēka dvēselīti…
Un tomēr, ir iespējams saglabāt pozitīvisma devu arī tad, kad šķiet, ka visa pasaule nostājusies pret tevi. Tas arī palīdzēs ātrāk atrisināt kādu sarežģītāku situāciju. Kas tad ir optimists?
Tas ir cilvēks, kurš ir pārliecināts, tāds, kurš prot labi sadarboties ar citiem, kurš pozitīvi uztver dzīvi, kura, savukārt, viņam pretī atdara ar to pašu. Optimisti no pesimistiem atšķiras ar to, ka notikušās neveiksmēs sevi nevaino, bet gan meklē ceļu notikušā iemesliem un iespējamiem risinājumiem, lai nākotnē izvairītos no līdzīgām situācijām.
Kā gan savu bērnu izaudzināt par šādu personību? Par to uzzini portāla "Cālis" arhīva rakstu krājumos, kur atradīsi dažādas receptes, kas darāms ikdienā, lai bērns kļūtu par optimistu.
Bērnu audzinām par optimistu: sešas pamācības vecākiem
Kuram dzīvojas vieglāk un patīkamāk – optimistam vai pesimistam? Atbilde ir zināma: protams, ka pirmajam. Ir arī nedaudz aplami uzskatīt, ka optimists ir cilvēks, kurš nemitīgi smaida, tādējādi slēpjot no apkārtējiem savas drūmās, rūpīgi slēptās domas.
10 pētījumos apstiprināti paņēmieni, kā uzaudzināt laimīgus bērnus
"Kad man bija pieci gadi, māte vienmēr teica, ka dzīves atslēga ir laime. Kad gāju skolā, man skolotāji jautāja, par ko es vēlos nākotnē kļūt. Es atbildēju - būt laimīgs! Viņi teica - es neesot sapratis uzdevumu. Es viņiem atbildēju – jūs neesat sapratuši dzīvi!"
10 veidi, kā izaudzināt optimistu
Optimisms ir ļoti vērtīga īpašība ne tikai pieaugušo vecumā, bet arī bērnībā. Būt optimistam – tātad, prast saredzēt pozitīvo pat sarežģītākajos dzīves periodos. Pārdzīvot tos kā pieklājas, neslīgstot ilgstošā depresijā. Kā šo vērtīgo īpašību ieaudzināt bērnā? Par to "Detimail" stāsta psiholoģe un pirmsskolas izglītības pedagoģe Oļesja Garaņina.
Vienkārši ieteikumi, kā izaudzināt bērnu – optimistu
Cilvēkiem, kuri dzīvo, uz lietām skatoties ar optimistiskāku skatu, taču nezaudē arī realitātes sajūtu, daudzas lietas izdarīt un saprast ir vieglāk. Ja bērns izaugs par optimistu, viņam dzīvē var ne tikai labāk veikties darbos, bet arī viņa mentālais stāvoklis būs stabilāks un dzīve – laimīgāka.
Psiholoģe: jebkāda vērtēšana traucē bērnam izaugt par optimistu
Bērni piedzimst kā optimisti, taču ar laiku ticība sev un apkārtējos sāk noplakt, bet patīkami priecīgās cerības – izplēnēt. Kas ir pats skumjākais, – tas notiek tieši pieaugušo vainas dēļ. Kā gan uzvesties, lai bērns augtu, nezaudējot savu optimismu?
Audzināšanas principi, kā izaudzināt optimistu
"Tas nekas, ka šoreiz pēdējā rindā! Šeit es vēl nekad neesmu stāvējusi, būs citādāk nekā parasti!" secina maza ņipra meitenīte, kas dejošanā nolikta nevis redzamākajā, bet tālākajā vietā. Dažiem veicas – viņi piedzimst par optimistiem! Katrā dzīves situācijā viņi ieraudzīs zelta maliņu. Optimistus bērnus diezgan ātri var pamanīt, viņi ir smaidīgi, ātri pārstāj raudāt un pat zaudējot, secina, ka šoreiz vienkārši ir savādāk nevis sliktāk. Bet aug arī mazie melanholiķi, kuriem no dabas iedzimta nosliece uz pesimistiskāku dzīves redzējumu . Viņiem optimismu ir jāiemāca.
Kā bērnam iemācīt pozitīvi domāt
Pozitīva domāšana veidojas tieši bērnībā. No tā, kā vecāki bērniem iemācījuši raudzīties uz pasauli (atturīgi, vērojoši vai ar plati atvērtām acīm), kā reaģēt uz savām neveiksmēm un citu panākumiem, atkarīga mazuļa nākotne un veiksme visas dzīves laikā. Jo, lai gūtu panākumus, nav obligāti jābūt kādiem īpašiem talantiem.Piedāvājam dažus noderīgus padomus pozitīvisma ieaudzināšanā, ko apkopojis portāls top.thepo.st
Pašapziņa bērniem 'dzimst' no pozitīva pašvērtējuma, nevis no nemitīgām vecāku uzslavām
Pašapziņa "dzimst" no pozitīva pašvērtējuma, tā rodas no zināšanām, proti, pareizāk būtu uzsvērt, ka pašapziņa bērnos nerodas no vecāku atgādinājumiem, mudinājumiem un uzslavām, bet no viņu pašu sasniegumiem lielās un mazās lietās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
