Nelokāmība. Bērns nepieņem citu cilvēku viedokli un uzstāj uz savu. Piemēram, paziņo, ka vēlas dzert un tieši apelsīnu sulu. Ja veikalā vai mājās kārotā nav, atteiksies no jebkura cita piedāvājuma, jo tas nav "īstais", un vēl sarīkos traci. Kā likums – jo vairāk skatītāju, jo grandiozāka izrāde. Šajā gadījumā labākais ir ļaut bērnam "izteikties" un izbļaustīties. Bērns ar laiku pārtrauks šādi reaģēt, ja redzēs, ka šādā veidā nevar tikt pie sava.
Spītība. Bērns atsakās pildīt pieaugušo lūgumus, it kā tos nedzirdētu. Biežāk spītība bērnos izveidojas tajās ģimenēs, kurās ir pretrunas prasībās un audzināšanā. Piemēram, vienu reizi atļauj pēc bērnudārza aiziet uz rotaļlaukumu, bet nākamajā aizbildinās, ka nav laika, jādodas mājās. Gaidiet – būs protests un būs grūti pierunāt uz pretējo. Tāpēc ikdienā vēlams būt konsekventiem, pieturēties pie noteikumiem, no kuriem neatkāpties.
- Šis ir vecumposms, kad bērns ir aptvēris, ka viņš ir personība un nav tikai viena daļiņa no apkārtējās sabiedrības. Viņš jūtas daudz neatkarīgāks un varošāks nekā iepriekš, viņam jau ir savs viedoklis. Par tā dēvēto trīsgadnieka krīzi plašāk lasi arī šeit.
Protests. Trīsgadnieks bieži vien uzvedas dumpinieciski, it kā viņš karotu ar visiem. Un pieaugušie nereti ir gatavi uz daudz ko, lai tikai šo karastāvokli pārtrauktu. Kā rīkoties? Bērnam līdz aptuveni četru gadu vecumam ir vieglāk uzsākt jaunu darbību nekā pārtraukt iesākto, tādēļ, lai mazo savaldītu, mēģiniet viņa uzmanību novērst ar kādu interesantu aktivitāti.
- Krīze mēdz piezagties jau divu gadu vecumā, par to lasi te. Smieklīgi, ka nereti šī vecuma bērnu uzvedību pat pielīdzina pusaudžu spurainumam.
Vērtību noniecināšana. Bērns var kaitināt, apsaukāt vecākus, lietot nepieklājīgus vārdus un pat iesist. Šādu uzvedību gan nevajadzētu pieļaut. Neviena krīze nav iemesls necienīgai uzvedībai. Ja mazais kļūst pavisam nevaldāms, ir pieļaujama viņa izolēšana – izraidīšana uz citu istabu, dodot laiku apdomāties, ka šāda uzvedība nekādā gadījumā netiks atbalstīta.
Nē, nē un vēlreiz nē. Tā ir bērna reakcija nevis uz izteiktu lūgumu vai prasību, bet vēlēšanās visu izdarīt "pretēji" tam, kā norādījuši pieaugušie. Mazais trīsgadnieks ir mūžīgā opozīcijā, un "nē" kļūst par automātisku atbildi pat patīkamam piedāvājumam. Piemēram, bērns atraida mammas piedāvāto ābolu, taču paņem šo pašu augli no cita cilvēka. Šādus mazo ķiparu izlēcienus nevajag uztvert tieši un nevajag apvainoties. Tāds vienkārši ir šis vecumposms. Protams, ir būtiski arī šajā grūtajā posmā ar bērnu sarunāties, parādīt, kas dzīvē ir nozīmīgākās vērtības un kāda uzvedība nekādā gadījumā nav pieļaujama. Bet, kā jau jebkurā vecumā, pats svarīgākais ir vecāku mīlestība, rūpes un sapratne.
- Kā uzvarēt trīsgadnieka "nē", uzzini šajā rakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
