vasara, saldējums, prieks, smaids, meitene, bērns
Foto: Shutterstock

Daba rada cilvēku deviņus mēnešus. Tālāk cilvēku veido cilvēks, tas ir, vecāki. Atbildība ir milzīga. No vienas puses, bērni izaug, audzini vai neaudzini, no otras puses, vecāki nosaka, kāds būs viņa raksturs, līdz ar to – liktenis. Vecāki un sociāli kulturālā vide nosaka, kāds izaugs cilvēks, kāda būs viņa dzīve. Vecāki nenosaka tikai to, kāds ir bērna temperaments un kādi talanti viņam doti gēnos. Galveno mantojumu dzīvei vienmēr iedod (vai neiedod) vecāki un vecvecāki.

Šoreiz par to, cik svarīgi bērnos ir ieaudzināt pašcieņu un kādēļ to ir bīstami jaukt ar egoismu un nekaunību. Par to savā atziņu un ieteikumu krājumā "Vecākiem. Par sevi un bērniem" runā Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja Dr.med. Gunta Ancāne. Šis izdevums ir atziņu krājums, ko profesore dāvina Latvijas iedzīvotājiem valsts simtgadē. Krājums ir pieejams bibliotēkās, bet profesore laipni piekritusi ar vērtīgo informāciju dalīties arī ar portāla "Cālis" lasītājiem.

Profesore norāda, ka, bērnam piedzimstot, vecākiem piedzimst arī nebeidzama un hroniska problēmu virkne, kuru atrisināšana ir gan prieka, gan liela noguruma avots. Jaunie vecāki mēģina vienlaikus aptvert visu: kā reaģēt uz bērna raudāšanu, saprast, vai piena ir pietiekami, vai viss ir normas robežās. Vieglāk vai grūtāk risināmi jautājumi bērna sakarā ir sākušies un nekad vairs nebeigsies. Mainīsies tikai to apjoms, līmenis un intensitāte.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!