Protams, šāda bērnu attieksme vecākus sāpina, tā var šķist cietsirdīga un netaisna, jo vecāki taču ir rīkojušies tikai bērna interešu labā. Psihologu veidotajā portālā "Wiolife" jomas speciāliste, psiholoģe Irina Beļajeva skaidro, kāpēc kautrēties par saviem vecākiem ir gluži dabiski un kādēļ par to nevajadzētu aizvainoties.
"Diez kādēļ dēlam pēkšņi vairs nepatīk, ka saucu viņu par lācēnu? Jā, draugi to var pamanīt, bet mūsu attiecības taču ir svarīgākas par jebkuriem draugiem! Un kas tur briesmīgs, ja es izprašņāšu viņa jauno draudzeni par viņas ģimeni, aizraušanām un iecienītākajām grāmatām? Vai arī, kāpēc meita protestē, kad atgādinu viņai uzvilkt cepuri un neaizmirst man piezvanīt, pavadot viņu uz diskotēku? Bet dēls sarkst, kad stāstu par viņa ieradumu gulēt ar plīša lācīti līdz 12 gadu vecumam. Tas taču ir tik mīlīgi! Kāpēc visi viņa 1550 draugi sociālajos tīklos var rakstīt komentārus, cik vien vēlas, bet man tiek izteiktas pretenzijas par vienu nevainīgu "laiku" (poga sociālajos tīklos – "patīk" – red.)? Ak, pareizi, vēl es savā profilā ievietoju viņa bildi divu gadu vecumā, kur dēls sēž uz podiņa. Un viņš tur izskatās tik amizanti!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
