Vecā paaudze pret jauno: astoņas svarīgas mūsdienu bērnu prasmes  (7)

Bet privāto, bilingviālo bērnudārzu tīkla "Kosmokids" radītāja Elēna Mingova portālā "Letidor" piedāvā aplūkot, kas īpašs piemīt mūsdienu bērniem, ko mēs, šodienas pieaugušie, nepratām viņu vecumā.

Atceries, ka ikviena paaudze atrod iemeslu, lai teiktu: "Kad mēs augām, tad… Bet mēs bijām pavisam citādāki!".

Un iemesli tam ir, jo mūsdienu bērni patiešām ir citādāki, bet tas nenozīmē, ka viņi ir sliktāki. Tieši pretēji, kaut kādā ziņā viņi pat ir labāki, jo aug taču daudz labākos apstākļos, nekā savulaik mēs. Mūsdienu vecāku paaudze ir daudz gudrāka un izglītotāka, nekā iepriekšējā, kas mūždien bija dažādu sadzīves problēmu nospiesta. Un, tātad, ko prot mūsdienu bērni, ko mēs nepratām, esot viņu vecumā?

Bērni, kuri izauguši ārpus kolektīvisma gara un neskaidrām autoritātēm, ir mazāk pakļauti stereotipiskiem priekšstatiem par to, kā vajadzētu uzvesties.

Viņi agrāk mācās izdarīt apzinātas izvēles: ar ko draudzēties, kur iet, kā domāt, ar ko nodarboties, un mazāk ir pakļauti manipulācijām gan no citu bērnu puses, gan arī no pieaugušajiem.

Šis punkts loģiski seko no iepriekšējā. Pat 1. klašu skolotāji žēlojas, ka nereti dzird jautājumu: "Kāpēc man tas vajadzīgs?", kā atbildi uz ieteikumu kaut ko iemācīties, bet kas skolēnam nešķiet interesants un svarīgs.

Situācijā, kad mazais cilvēks par visu varu necenšas iekarot pieaugušo labvēlību, pretoties tam bieži vien nav vērts. Atliek vien censties bērnu ieinteresēt un raisīt zinātkāri.

Plaši izplatītā lasīšana kaut kad agrāk attīstīja mūsu iztēli un spējas koncentrēt uzmanību. Internets un mūsdienu tehnoloģijas, kas pieejamas bērniem jau no maza vecuma (pēc atsevišķiem pētījumiem, daudziem bērniem jau trīs gadu vecumā ir pašam savs gadžets), maina galvas smadzeņu darbību un domāšanas veidu.

UCLA profesors Gerijs Smols ir veicis pētījumu par galvas smadzeņu darbību tad, kad cilvēks strādā ar internetu, un secinājis, ka tiem, kuri pieraduši sērfot tīmeklī, meklējot informāciju, piemīt paaugstināta aktivitāte noteiktās smadzeņu zonās, kas atbild par lēmumu pieņemšanu un problēmu risināšanu.

Tas nozīmē, ka viņiem ir daudz labāk attīstītas spējas ātri apstrādāt informāciju, izvēlēties svarīgāko un atzīmēt nevajadzīgo.

Un patiešām, vēl viena pieredze pierādījusi, ka progresīvie gadžetu lietotāji spēj vien četrās sekundes izanalizēt informāciju un noteikt tās autentiskumu vietnes lapā, atšķirībā no tiem, kuri nelieto internetu.

Līdzīga ietekme uz smadzenēm ir arī divvalodībai. Pierādīts, ka bērni-bilingviāli daudz labāk spēj koncentrēties uzdevumiem un analizēt informāciju, spējot nodalīt svarīgos datus no nevajadzīgajiem, norāda pirmsskolas izglītības jomas pārstāve.

Valodu apguves pieejamība un izplatība mūsdienu pasaulē jaunās paaudzes domāšanu padara daudz asāku.

Individuālisma laikmetā prasme pieņem vairuma viedokli, pat, ja tas krasi atšķiras no tava personīgā, vairs netek vērtēts tik augstu, kā tas bija agrāk.

Mūsdienu kultūra katram cilvēkam nodrošina autonomiju, un, lai dzīvotu, mums nav obligāti jābūt daļai no kādas grupas. Mūsdienu bērniem nav pazīstamas mūsu bailes būt atgrūstiem gadījumā, ja nepiekritīsi vairumam vai kādai autoritātei.

Viņi prot apšaubīt informāciju, meklēt argumentus tās attaisnošanai, strīdēties un diskutēt.

Vecāku manipulācijas savā laikā noveda pie tā, ka daudzi mūsu paaudzes pārstāvji piekritīs nevajadzīgām lietām, kas apēd laiku un enerģiju, bet galējā gadījumā atradīs dīvainas atrunas un neņem telefonu, lai tikai nepateiktu "nē". Neapzināti mūs virza bailes, ka mūs pametīs, pārstās mīlēt, vairs nekad ar mums nesarunāsies, ja pateiksim šo maģisko vārdu "nē".

Šodien daudzi vecāki ir gatavi atzīt apzinātas izvēles brīvību un tiesības uz bērna personīgajām domām. Tas nozīmē, ka ir arvien vairāk bērnu, kuriem pateikt "nē" situācijā, kad viņiem tiek uzspiesta sveša griba, ir norma. Viņi, piemēram, neies sist ārā stiklus pretējai mājai, lai tikai neatšķirtos no vienaudžiem.

Kā nesen noskaidrojuši pētnieki no Minesotas Universitātes, mūsdienu bērni ir daudz pacietīgāki, nekā viņu vienaudži sešdesmitajos gados. Tas atspēko sabiedrībā dominējošo viedokli, ka mūsdienu bērniem visu vajag uzreiz un tagad, bet, ja viņi neiegūst vēlamo, tad nekavējoties sarīko histēriju. Pētnieki veikuši tā dēvēto "zefīru testu". Viņi bērniem parādījuši izlasi no konfektēm, zefīriem un cepumiem, paskaidrojot, – ja viņi pagaidīs 15 minūtes, tad saņems divreiz vairāk saldumu. Pēc tam pieaugušie izgājuši no telpas un slepus novērojuši bērnus.

Izrādījies, ka mūsdienu bērni daudz mazāk ir pakļauti šādai savaldzināšanai. Viņi ir gatavi gaidīt vienu, divas minūtes ilgāk, nekā viņu vienaudži sešdesmitajos un astoņdesmitajos gados, ar kuriem ticis veikts līdzīgs tests. Zināms, ka paškontroles līmenis ir tiešā veidā saistīts ar intelekta līmeni. Starp citu, kā uzsver Mingova, starp "zefīra testa" dalībniekiem tieši tika atzīmēts arī daudz augstāks vidējais IQ līmenis, nekā bērniem no iepriekšējām paaudzēm. Pētnieki to saista ar augstāku izglītības kvalitāti bērnudārzos un skolās.

Vēl viens paradoksāls secinājums: pēc Stefānijas Kārsones, kas ir vadošā pētniece minētajā "zefīru testā", paaugstinātu paškontroli veicina tie paši, vecāku nīstie, gadžeti. Izrādās, ka viedierīču ar sensorajiem ekrāniem lietošana ar palīdz ātrāk apgūt abstraktās domāšanas pamatus un māca plānot savas darbības.

Sociālās spiediena neesamība attiecībā par to, kā dzīvot, runāt un izskatīties, ļauj lielāku brīvību pašizteikties. Bērns redz daudz lomas, ieskaitot arī tādas, kas ir visai tālas no tradicionālajām vērtībām, un saprot, ka var rīkoties saskaņā ar personīgiem priekšstatiem par to, kas ir pareizi.