Sasniegumu kalendārs, tekošs un silts ūdens – Diānas Zandes ieteiktas viltības podiņapmācībā  (1)

Triki, kas var palīdzēt bērnam nokārtoties podiņā:

Piemēram, kad Diāna Zande savam ceturtajam bērnam mācīja iet uz podiņu, mazajam nokārtoties palīdzēja tekoša ūdens skaņa. Piemērs no viņas dzīves: "Viņš stāv vannā un mazgājas. Es atgriežu krānu, kas liek ūdenim tecēt. Tajā brīdī, kad mazais sadzird tekoša ūdens skaņu, viņš sāk čurāt. Es, to redzot, izmantoju skaņas "e-e-e-e". Šīs skaņas izdvešanai ir nepieciešams sasprindzināt presīti, tādēļ tā bieži tiek pielietotas, kā skaņa, kas veicina bērna kakāšanu, bet kopumā tā tiek asociēta ar nokārtošanos. Tad nākamajā vakarā es viņu lieku vannā, atgriežu krānu, un viņš atkal dara to pašu. Tajā brīdī es viņam atkal saku "e-e-e-e". Nākamajā reizē es jau apzināti atveru krānu un izmantoju jau iepriekš pieminētās skaņas, un viņš čurā. Vēl nākamajā reizē es viņu ieliku vannā bez ūdens, bet atveru krānu un izdvešu skaņas "e-e-e-e", un viņš čurā. Vēlāk es, viņam ejot uz podiņa, atgriezu krānu un izdvesu jau iepriekš pieminēto skaņu. Šādi viņš iemācījās iet uz podiņa." Šis piemērs rosina vecākus būt modriem un pašiem ievērot, kādos apstākļos bērniņam visvieglāk ir pačurāt. Iespējams, ar lielu vērību jūs atklāsiet pavisam jaunu un individuālu veidu, kas palīdzēs mazajam apgūt "podiņmākslu".

Vispirms bērniņš iemācīsies podiņā čurāt, un tikai pēc tam sapratīs, ka tur var nokārtot arī citas dabiskās vajadzības. Var gadīties situācija, kad mazais jau pus gadu čurā podiņā, taču tur vēl nekakā. Lai atvieglotu bērna kakāšanu podiņā, Zande iesaka tajā ieliet ļoti siltu ūdeni. Bet jāatceras, ka ūdens nedrīkst būt karsts. Siltais šķidrums, bērniņam apsēžoties uz podiņa, palīdzēs atslābināt muskuļus, un viņam būs vieglāk pakakāt. Sevišķi iedarbīga šī metode būs jūtīgākiem bērniņiem, kuri visa veida pārmaiņas uztver saasinātāk nekā citi.

Bērna vidē iesaistīt spēles, kurās notiek čurāšana, piemēram, sēdini uz podiņa bērna iemīļotās rotaļlietas vai, spēlējoties ar mantiņām, ieminies, ka lācītim vajag aiziet pačurāt, un doties uz tualeti. Zande piebilst, ka brīdī, kad lelle ir nosēdināta uz poda, neprasi bērniņam, lai mazais tagad darītu to pašu. Iespējams, šo spēles piemēru tu vari izmantot brīdī, kad mazais atsakās iet uz podiņa, sakot "Bet atceries, kā tava lellīte pačurāja podiņā?".

Kad bērns ir sasniedzis trīs gadu vecumu, psiholoģe iesaka viņam atļaut, piemēram, pašam izliet podiņa saturu. Tad viņš var pateikt čurai "atā!", nospiest klozetpoda pogu un vērot kā viss aiztek. Zande stāsta, ka viņas jaunākā meita čuriņai sūtījusi gaisa bučas. "Kādu dienu jaunākā meita pie manis pienāca un sajūsmināta teica, ka iedos bučiņu čuriņai," viņa stāsta. Šī rotaļīgā, pozitīvā pieeja bērnam samazinās stresu un apkārtējo neapzināti radīto spiedienu.

Bērniem patīk līdzdarboties, tāpēc viņa iesaistīšana pat šāda veida procesos, ir svarīga. Tas, iešanu uz podiņa padarīs aizraujošāku. Iespējams, tieši šo podiņa rituāla daļu viņš izbaudīs visvairāk, un tas kalpos par iemeslu, kādēļ viņš ar nepacietību gaidīs nākamo podiņa apmeklējumu.

Zande, kā vēl vienu no variantiem, iesaka ierīkot sasniegumu kalendāru, kurā tu ielīmēsi uzlīmi katru reizi, kad mazais pačurā podiņā. Kad tiek sasniegts konkrēts skaits uzlīmju, tad mazajam var sagādāt kādu balvu. Šāds triks nepalīdz pašiem mazākajiem, bet trīs līdz piecus gadus veci bērni ar lielāko prieku vēros kā mamma vai tētis kalendārā ielīmē godam nopelnīto uzlīmi.

Vecākiem jābūt uzmanīgiem ar balvas izvēli. Psiholoģe neiesaka dāvināt lielas lietas, tā vietā izvēlēties mazākas balviņas, kas arī var sagādāt prieku. Tāpat nav ieteicams bērnu apbalvot ar ēdienu, sevišķi, saldumiem. Vismaz ne katru reizi, kad mazais pačurā. To, iespējams, var izmantot kā lielo balvu pēc vairāku uzlīmju sakrāšanas. Zande iesaka neaizrauties, un mazajiem kārumniekiem dot pēc iespējas mazāk saldumu.

Psiholoģe piebilst, ka šis triks strādās tikai ar vecākiem bērniem (aptuveni trīs gadus veciem), turpretim mazākiem bērniņiem var izmēģināt kādu no augstāk minētajām viltībām. Gadu vecu bērniņu apmācībā ir nepieciešams iesaistīt vairāk emociju, līdz ar to rotaļu metode vai ūdens tecināšanas uz viņiem atstās lielāku iespaidu.

Ja ir regulāra braukāšana no vienas vietas uz otru, piemēram, uz laukiem, tad ir jānopērk divi podiņi – viens mājām un viens ceļošanai. Podiņam visu laiku ir jābūt līdzi. Ir jānodrošina tas, lai bērnam arī svešā vidē ir pašam savs podiņš. Tas viņam palīdzēs noņemt satraukumu un atbrīvoties. Zande stāsta, ka viņa podiņu esot visur ņēmuši līdzi, pat laivu braucienos.

Informācija iegūta no Diānas Zandes lekcijas "Chicco info stunda".