Nonākt paškritikas slazdā. Sešas domāšanas kļūdas, ko pieļauj nepārliecināti cilvēki

Tas, ja kāds cilvēks nāk klajā ar ieteikumu, nenozīmē, ka viņš nav atvērts tavām idejām. Neļaujies šādām domām! Iedomājies, ja strādā pie kāda projekta un priekšniece tev piespēlē kādu savu ideju. Vai tas nozīmē, ka tev tai ir jāseko un viņa vēlas, lai tu rīkotos atbilstoši ieteiktajam? Ne gluži. Tas nenozīmē, ka viņa tevi uzskata par dumju un nevarīgu būtni, kas pati neko nevar izdomāt.

Pievērs uzmanību tam, ko tu domā šādos brīžos. Iespējams, ka tev šķiet – ieteikums nozīmē, ka tev ir jāiekļaujas noteiktos rāmjos un jāseko kādam paraugam, jo līdzcilvēki tev netic. Ja ieteikumi liek tev slikti justies, iespējams, tev trūkst pašpārliecības. Neļaujies domām par to, ka padoms ir aizrādījums. Par sevi pārliecināts cilvēks priecājas par iespēju uz vienu un to pašu problēmu paskatīties no dažādām perspektīvām, jo tas palīdz pavērt jaunus apvāršņus un saglabāt enerģiju.

Ja cilvēks tevi pieviļ vai atceļ kopīgus plānus, neļaujies domām par to, ka tas notiek, jo otram esi vienaldzīgs. Mūsdienu aizņemtajā dzīves ritmā cilvēkam ir grūti izpildīt visu, ko viņš ir apņēmies un plānojis. Ja kādam gadās aizmirst apsolīto un tevi pievilt, tam var būt ļoti daudz skaidrojumu, kas nav saistīti ar cilvēka jūtām pret tevi. Tas nenozīmē vienaldzību un nepatiku. Iespējams, ka otrs piedzīvo smagu krīzi, nespēj tikt galā ar savām problēmām un ir tuvu izdegšanai. Tad, ja kāds tevi pieviļ, centies uz situāciju paskatīties, kā uz otras personas problēmu, jo attaisnojums par aizņemtību darbā var liecināt, ka cilvēkam nepieciešami miegs un atpūta. Centies nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus par to, cik nenozīmīga esi otra cilvēka dzīvē.

Nepieņem, ka tas, ko tu dari vai neizdari, ļoti sadusmos citus. Ļauj viņiem pašiem izlemt. Par sevi nepārliecināti cilvēki ļoti bieži pārāk daudz pārdzīvo par to, kā reaģēs līdzcilvēki gadījumos, ja viņiem nākas mainīt plānus vai atcelt sarunātu tikšanos. Var gadīties, ka tu sevi pieķer domājam par to, vai otrs dusmosies uz tevi. Ir ļoti grūti novērtēt, vai tu esi nokaitinājis otru. Bieži gadās, ka tu pārdzīvo, lai arī otrs nebūt nedusmojas. Tāpat var būt situācijas, kad tu pat nepamani, ka esi līdzcilvēku nokaitinājis vai apbēdinājis. Ja tev ir nepieciešamība mainīt plānus, dari to.

Nedomā, ka problēmu risināšana vienmēr ir milzu darbs. Cilvēki nereti jūtas iestrēguši situācijā, kad jārisina kāda problēma, jo tā izskatās milzīga. Patiesībā lielas problēmas var atrisināt, veicot mazas lietas. Piemēram, saspīlētas attiecības darbā var mazināt, laiku pa laikam izrādot laipnību saviem kolēģiem, piemēram, izsakot atzinību par labi padarītu darbu vai nedaudz izpalīdzot. Ja tev šķiet, ka visa tava dzīve ir viena liela problēma, ko nespēj atrisināt, pamēģini mainīt nelielas lietas gan savās attiecībās, gan darbā, gan attieksmē pret sevi.

Nepieņem, ka līdzcilvēki zina, kā tu jūties, ja tu viņiem to nepastāsti. Nepārliecināti cilvēki ļoti bieži jūtas nemīlēti un uzskata, ka viņi nevienam nepatīk. Viņiem šķiet, ka apkārtējie zina, cik svarīgi un jauki viņi ir, lai arī patiesībā tā nav. To nevar zināt, ja tu viņiem to nepasaki. Un, pasakot līdzcilvēkiem, ko par viņiem domā, tu vari uzzināt viņu attieksmi pret sevi. Protams, nevajag pārspīlēt – ja tev ir jauki kolēģi, tu vari vienkārši pateikt, ka tava darbadiena ir daudz patīkamāka, pateicoties viņiem, nevis katram personīgi stāstīt, kādas īpašības viņos novērtē.

Nepieņem, ka visi cilvēki tev apkārt zina visu to, ko tu. Tas var novest pie tā, ka tu nedalies ar savām idejām un domām. Rezultātā līdzcilvēki nevar tevi novērtēt. Tāpat nedalīšanās savās domās var radīt komunikācijas grūtības – cilvēki tevi var pārprast un greizi izpildīt tavus lūgumus. Tev nav jābūt vienmēr 100% pārliecinātai par sevi, lai dalītos savās zināšanās un ieteikumos. Runā jau tad, kad šķiet – ir vairāk nekā 50% iespējamība, ka tevis sacītais var kādam noderēt.