Bērna intelekts un tā attīstības normas vecumā no pieciem līdz septiņiem gadiem

Nereti vecāki nesaprot, dažreiz pat dusmojas, ka bērns nespēj izpildīt vienu vai otru uzdevumu, taču patiesībā var izrādīties, ka atvases attīstība nenorit saskaņā ar vispārējām normām. Valsts izglītības satura centrs ir sagatavojis materiālu vecākiem "Bērns ar garīgās attīstības traucējumiem ģimenē", piedāvājot iepazīties ar vēlamo bērna intelekta attīstības gaitu dažādos vecumposmos. Šoreiz par bērniem vecumā piecu līdz septiņu gadu vecumam.

Bērna ar normālu intelektu attīstība

Lieto sarežģītākus teikumus – vairāk nekā pieci vārdi teikumā. Ir interese par lasīšanu un rakstīšanu. Pēc komandas prot iet uz priekšu, atmuguriski, sānis, lec uz priekšu uz vienas kājas, skrien, sper bumbai, skrien augšup pa pakāpieniem. Pazīst apmēram 30 ķermeņa daļas. Nosauc vismaz četras krāsas, atšķir ūdens temperatūru. Var pastāstīt par to, kas notika pagātnē. Var pateikt, kur sāp. Pēc parauga uzzīmē trīsstūri un citas ģeometriskas figūras. Var uzzīmēt cilvēku. Spēj uzzīmēt dažus drukātos burtus. Pats apģērbjas un noģērbjas. Ēd, lietojot karoti, dakšiņu un reizēm arī nazi. Ir apguvis tualetes lietošanas iemaņas. Spēj atstāstīt daļu no stāsta. Lieto nākotnes formu. Prot pastāstīt par savu ģimeni. Prot skaitīt līdz pieci. Saprot lielāks, mazāks, daudz, maz. Ir izpratne par to, kas ir nauda, ēdiens, kam domāts ledusskapis, gludeklis u.c. sadzīves lietas. Patīk dziedāt un dejot.

Bērna ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem attīstības īpatnības

Valoda ir neskaidra. Runā nepareizi, piemēram, nepareizi lieto darbības vārdus pagātnē, tagadnē un nākotnē. Neizrunā dažas vai vairākas skaņas. Nevēršas pie pieaugušajiem, izvairās no sarunām. Var būt kautrīgs, bailīgs vai otrādi – ļoti agresīvs. Trūkst uzmanības – nespēj darīt vienu darbību ilgāk par piecām minūtēm. Trūkst fantāzijas un iztēles spēlējoties. Izvairās no saskarsmes ar citiem bērniem un pieaugušajiem. Spēlējas vienatnē, nevis ar citiem bērniem. Nav apguvis pašapkalpošanās prasmes – nelieto tualeti, neprot pats apģērbties, nomazgāt rokas u. c. Nesaprot vienkāršus norādījumus, piemēram, "paņem no galda zīmuli", "noliec uz galda zīmuli". Neprot turēt zīmuli. Daļēji prot vai neprot līmēt, veidot no plastilīna, griezt ar šķērēm. Nespēj nosaukt visus priekšmetus, kas atrodas apkārt, nezina, ko ar tiem dara. Neatšķir krāsas, lielumus – lielāks, mazāks, vienāds, maz, daudz.

Bērna ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem attīstības īpatnības

Nerunā vai izrunā dažas skaņas, zilbes vai vārdus. Vāji attīstītas roku un kāju kustības. Grūti noturēt priekšmetu rokās, staigā neveikli, gāzelējoties. Nezina, ko darīt ar rotaļlietām, neprot ar tām spēlēties. Nespēj parādīt pieaugušā nosaukto priekšmetu telpā. Ir traucētas dažādas sajūtas – temperatūras, sāpju, ožas, dzirdes, redzes. Piemēram, vienam bērnam visu laiku grib ēst vai dzert, citam vispār negribas ēst, nejūt aukstumu vai karstumu u. c.

Bērna ar normālu intelektu attīstība

Prot kontrolēt sejas muskuļus – piemiedz aci, veido dažādas "sejiņas" – izliekas priecīgs, dusmīgs, bēdīgs. Saprot, kura roka un kāja ir labā, kura kreisā. Var paskatīties uz attēlu un pastāstīt, ko tur redzēja. Prot uzvesties pie galda – pareizi tur karoti, dakšiņu, prot sagriezt ēdamo. Labprāt rotaļājas un piedalās spēlēs ar citiem bērniem. Spēlē lomu spēles, piemēram, veikalu, ģimeni u. c. Zēni apzinās savu dzimumu un cenšas līdzināties saviem tēviem. To pašu dara arī meitenes. Prot pareizi turēt pildspalvu un zīmuli. Ir labi attīstīta acu un roku koordinācija, kas ļauj pārzīmēt pēc parauga un norakstīt burtus. Pazīst burtus. Izprot daudzumus – daudz, maz, lielāks, mazāks, vairāk, mazāk u.c. Prot skaitīt un rēķināt vismaz līdz 10. Zina nedēļas dienas. Izprot vakar, šodien, rīt. Prot nosaukt visus četrus gadalaikus un pastāstīt par tiem. Saprot, atrod un var pastāstīt kādas ir priekšmetiem kopīgas un atšķirīgas pazīmes. Spēj koncentrēt uzmanību viena uzdevuma veikšanai vismaz 10 – 15 minūtes. Prot sagaidīt savu kārtu. Apguvis pašapkalpošanās iemaņas – apģērbjas, noģērbjas, nomazgā rokas, zobus, seju, aiziet uz tualeti u. c.

Bērna ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem attīstības īpatnības

Valoda nav attīstījusies – neizrunā dažas vai vairākas skaņas, veido īsus teikumus, neskaidra runa. Necenšas iedziļināties pieaugušo teiktajā. Attēlā var nosaukt tikai atsevišķus priekšmetus, nevis pastāstīt par visu attēloto kopumā. Grūtības veidot attiecības ar citiem bērniem – ļoti kautrīgs vai bailīgs. Nepiedalās spēlēs ar citiem bērniem vai netiek pieņemts, jo ir agresīvs, uzmācīgs. Bieži jūtas noguris, sūdzas par sāpēm, paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Slapina naktī gultā. Neprot pareizi turēt pildspalvu vai zīmuli, neizrāda interesi par zīmēšanu, burtiem, grāmatām. Nespēj koncentrēt nepieciešamo uzmanību noteiktas darbības veikšanai, piemēram, māte lasa pasaku – nenoklausās līdz galam, sāk darīt kaut ko citu. Kustību, līdzsvara traucējumi, piemēram, nevar noiet pa taisnu līniju, nevar iet atmuguriski u. c. Nesaprot vakar, šodien, rīt.

Bērna ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem attīstības īpatnības

Bērns nerunā vai izrunā tikai atsevišķus vārdus. Vārdus var atkārtot mehāniski, nesaprotot to nozīmi. Daļēji saprot vai nesaprot pieaugušā jautājumus, norādījumus. Uzmanība ir neilga – piesaista tikai spilgti, kustīgi priekšmeti. Sadarbojas un kontaktējas tikai ar vienu tuvu cilvēku – pārējos nepieņem. Var būt nepaklausīgs, agresīvs, raudulīgs, uzmācīgs, ļoti kautrīgs, bailīgs. Nespēj izprast to, kas notiek apkārt. Nezina, ko darīt ar priekšmetiem un rotaļlietām. Nekontaktējas ar citiem bērniem – rotaļās nepiedalās, dažreiz vēro no malas. Nespēj noturēt rokā priekšmetu. Tur zīmuli ar visu plaukstu. Nezīmē – vāji velk tikai svītras vai aplīšus. Neprot turēt karoti, ēd ar rokām.

VISC speciālisti arī norāda, ka ir jāatceras – katra pirmsskolas vecumposma (no dzimšanas līdz septiņiem gadiem) bērna ar garīgās attīstības traucējumiem attīstība norit savādāk – iepriekš minētās attīstības īpatnības var būt vairāk vai mazāk izteiktas tavam bērnam. Svarīgi ir tās laicīgi pamanīt un meklēt palīdzību. Līdz skolas vecumam uzsākts korekcijas darbs ar bērnu dos lielāku iespēju viņa attīstībai.