Dalīties ar šausmu stāstiem – sliktākais, kā 'sagatavot' sievieti pirmajām dzemdībām

"Vārdi ir ļoti svarīgi, jo īpaši svarīgi tie ir sievietei, kura atrodas viegli ievainojamā dzīves situācijā. Vissliktākais, ko var nodarīt topošajai māmiņai, kas gatavojas savām pirmajām dzemdībām, ir "dalīties" ar šausmu stāstiem. Tas, patiešām, ir ļoti slikts darbs. Ja gribas dalīties ar negatīvu dzemdību pieredzi, to labāk darīt par maksu psihoterapeita kabinetā un pie viena izdarīt kaut ko labu savā labā.

Mēs gribam, lai jaunā māmiņa ir droša un ieinteresēta piedzīvot savas dzemdības un satikšanos ar savu bērniņu. Lai iegūtu drošības sajūtu, jābūt labi informētai par to, kas dzemdībās notiek. Mūsdienās iegūt informāciju var visdažādākajos veidos, atliek vien atrast sev piemērotāko. Var lasīt grāmatas latviski un svešvalodās, var skatīties filmas, iet uz dažādiem kursiem, māmiņskolām, jogas nodarbībām, hipnozes kursiem u.tml. Informētība dod ne vien drošības sajūtu, bet arī pārliecību, ka darīju visu, kas manos spēkos, lai sagatavotos. Informētība atbrīvo no bailēm.

Bailes. Bubulis, transformācijas kavēklis vai veids, kā sevi pasargāt? Bailēs cilvēka ķermenis reaģē pēc noteikta algoritma, un tas ir – sasprindzinājums, sekla elpa, izolācija jeb "bēdz vai cīnies" reakcija. Dzemdībās, lai dzemdes kakls vērtos, notiktu kontrakcijas, bērniņš dzimtu, mēs vēlamies panākt pretēju efektu. Mēs vēlamies mierīgu mammu, kura paļaujas uz saviem fiziskajiem un garīgajiem spēkiem, izprot savu ķermeni, ir parūpējusies par atbalsta personu, kura zina, ko darīt, un uz kuru sieviete paļaujas. Jūtas aizsargāta un pasargāta. Kad nāk nākamā kontrakcija jeb intensīvā sajūta, kas prasa visu viņas uzmanību, viņa ļaujas, ar elpu palīdz, cenšas atslābināties. Tad viņa var labi darīt savu darbu. Saspringtam ķermenim vērties ir nesalīdzināmi grūtāk un traumējošāk.

Atslābināšanās dzemdībās ir kā darbs. Koncentrēšanās un atslābināšanās ir galvenie dzemdību palīgi, un tie ir pašas sievietes iekšējie resursi, neatkarīgi no vecmātes vai ārsta, kura uzraudzībā dzemdības noris. Tātad dzemdības ir vienreizēja iespēja apjaust un piekļūt saviem iekšējiem resursiem, par kuriem tev pirms tam varbūt nebija ne jausmas. Tā ir sievietes iniciācija, jo šo darbu sieviete paveic pati. Dzemdībās spēja koncentrēties ir ļoti svarīga, un to ir iespējams trenēt.

Kad mēs runājam par sievietes dievišķo un radošo potenciālu, prātā uzburam kādu hipijisku ainu ar kādu "ezotērētu" teicienu fonā. Patiesībā šis potenciāls, šis kolosālais spēks, šīs superspējas piemīt sievietei, kura laiž pasaulē savu bērnu. Viņai, visticamāk, galvā nav kronis no ziediem, bet gan gracioza un cieņpilna aura, viņa, iespējams, ir sasvīdusi un varbūt vēmusi, bet viņa ir dieviete vispilnīgākajā šī vārda izpratnē. Viņa ir dievs, jo caur sevi laiž pasaulē cilvēku. Šis bērns viņai nepieder, bet viņa paļāvīgi atdodas, rada, dod iespēju dzīvei uz šīs zemes turpināties. Sievietei jājūtas aizsargātai, jājūt, ka viņa var atdoties šim radīšanas/ radību procesam, aizmirstot par sevi. Partnerim ir "jātur telpa" viņu mīlot, pārējām personām dzemdētāja ir jāatbalsta jaunajai māmiņai pieņemamā, cieņpilnā un iejūtīgā veidā. Svarīgi ir arī šo atbalstu pieņemt un palūgt.

Jogi uzskata, ka dzemdībās piedalās trīs: sieviete, kura dzemdē, bērns, kurš dzimst, un Dievs, kas to visu pārrauga. Katram sava daļa, tātad sievietei pieder viena trešā daļa. To apzinoties, iegūsti pazemīgu attieksmi, vēl jo lielāku paļāvību un brīvību no vainas, ja gadījumā dzemdības ir notikušas mazliet citādi, nekā izsapņotas."