"Manas meitas Elsijas bailes no adatām ir tik lielas, ka katru reizi, kad dodamies pie daktera, lai uztaisītu kārtējo poti, man viņa ir jātur klēpī un cieši jāapskauj, jo citādāk mazā spārdās, spiedz un visādi citādi neļauj dakterim izdarīt dūrienu," portālam "Todaysparents" atzīst meitenes tētis. Viņš skaidro, ka ikdienā Elsija ir mierīgs bērns, taču, ieraugot adatu, viņa pilnīgi mainās. "Jāatzīst, ka tas ir nedaudz biedējoši un skumji vienlaicīgi, un diemžēl tas turpina atkārtoties," stāsta tēvs. Vecāki atzīst, ka ir īpaši norūpējušies, jo viņu jaunākā meita, ieraugot māsas reakciju, uzskata, ka arī viņai būtu jābaidās no adatām.
Ar līdzīgu pieredzi var dalīties lielākā daļa vecāku. Kas ir tas, kas liek mazajiem tik ļoti baidīties no adatām? Sāpes, nepatīkamās sajūtas vai kāds traumatisks atgadījums? Psiholoģe un pediatrijas profesore Kristīne Čambersa atzīst, ka tieši trešais iemesls ir visbiežākais cēlonis cilvēku bailēm no adatām. "Esmu strādājusi ar simtiem bērnu un pieaugušo, kuri izjūt bailes no potēm. Gandrīz visi no viņiem ir spējīgi atcerēties vienu traumatisku ārsta apmeklējumu, pēc kura bailes ir pieņēmušās spēkā," stāsta psiholoģe.