Kā jau zīdaiņa vecumā atpazīt iespējamos traucējumus intelektuālajā attīstībā

Tāpat arī pēdējos gados daudz vairāk nekā iepriekš tiek runāts par to, ka arvien vairāk bērniem novēro autiskā spektra traucējumus, bet līdz konkrētas diagnozes noteikšanai paiet ilgs laiks. Kāpēc, par to plašāk lasi šajā rakstā, bet šoreiz ne par to. Valsts izglītības satura centrs ir sagatavojis materiālu vecākiem "Bērns ar garīgās attīstības traucējumiem ģimenē", piedāvājot iepazīties ar vēlamo bērna intelekta attīstības gaitu dažādos vecumposmos. Šoreiz par bērniem vecumā no dzimšanas līdz gada vecumam, bet par pārējiem vecumposmiem informāciju atradīsi šeit un šeit.

Bērns satver pirkstu, kas ielikts viņam rokā. Pazīst mātes seju. Aizver acis, ja viņam virsū uzspīdina gaismu, reaģē uz skaņu. Zīž pirkstu vai roku. Ar raudāšanu paziņo par to, ka grib ēst, ka kaut kas sāp.

Bērns ir vai nu ļoti kluss, mazkustīgs, vai nu ļoti nemierīgs, raudulīgs, viegli uzbudināms. Neveido skatienu ar māti (neskatās sejā). Neveido satvērienu (nevar satvert pirkstu).

Bērns ir mazkustīgs. Var būt kluss vai visu laiku kunkst vai raud. Neveido skatienu ar māti, neatpazīst māti. Roku un kāju kustības lēnas vai otrādi, nemierīgas.

Izstiepj roku, lai satvertu priekšmetu. Ar skatienu seko līdzi mātei, priekšmetu kustībai. Kustina rokā ieliktu grabuli. Sāk gugināt, smaida pretī citiem cilvēkiem. Guļot uz vēdera, paceļ galvu. Vēro savus pirkstus.

Nereaģē uz mātes uzrunu. Vāji reaģē vai vispār nereaģē uz mātes smaidu. Neseko līdzi priekšmetu kustībai. Neizrāda interesi par grabuli. Negugina. Nespēj noturēt galviņu.

Nespēj satvert priekšmetu, piemēram, grabuli, vispār neizrāda interesi par to. Neveido skatienu ar pieaugušo, nesmaida. Negugina, netur galviņu.

Pazīst mātes balsi. Nepatīk skaļi trokšņi – sāk raudāt. Veļas no sāniem uz muguras. Izrāda prieku, redzot pudelīti vai krūti, saprot, ka tas nozīmē barību. Spēlējas ar saviem pirkstiem, izpēta priekšmetus, bāž tos mutē. Nepatīk palikt vienatnē, raud. Vāvuļo dažādas skaņas – aaa, eeee u. c.

Pietrūkst emociju – nesmaida, neizrāda prieku, neraud u. c. Neveidojas emocionāla saikne ar māti, piemēram, neizrāda prieku par viņas parādīšanos. Izpaliek vāvuļošana, gugināšana. Nav intereses par priekšmetiem, neuztver apkārtējās skaņas. Kustības lēnas, neveiklas. Kad baro, neskatās sejā mātei.

Var noturēt priekšmetu, atlaist to vaļā, stiepj rokas, lai satvertu priekšmetu, kas kustas. Guļot nomodā, savā dabā, vāvuļo, pats atkārto savas skaņas. Spēlējas ar kāju pirkstiem. Aptausta mātes vai tēva seju, smejas, ja rāda "ģīmīšus," atšķir pazīstamu cilvēku no sveša, "sarunājas" ar māti. Guļot uz vēdera, spēj atbalstīties uz izstieptām rokām, spēj pārvelties no vēdera uz muguras. Sēž, tur rokās pudelīti.

Neseko vai vāji seko priekšmetam, grabulītim ar acu skatienu. Tur rokās ieliktu priekšmetu, taču nav intereses par to vai tā ir vāja. Nesēž. Neizrunā skaņas.

Nesatver priekšmetu. Vienaldzīgs pret apkārt notiekošo. Roku, kāju, ķermeņa kustības vājas – mazkustīgs, lēnīgs. Neizrunā nekādas skaņas. Izpaliek emocijas – nesmaida, nereaģē uz trokšņiem, neizrāda interesi par priekšmetiem, cilvēkiem, neraud vai daudz raud. Nesēž, neveļas uz sāniem.

Patīk mest priekšmetus uz grīdas, ņem priekšmetus ar pirkstiem, meklē paslēptu priekšmetu. Sāk apzināties savas skaņas, daudz vingrinās ar skaņām – da–da–da, pa–pa–pa, ja–ja–ja u. c. Patīk iepazīt apkārtējo pasauli, kad stumj ratos vai nes. Izstiepj rokas, lai viņu paceltu, griež galvu uz to pusi, no kuras viņu pasauc. Grib pieskarties ēdienam ar pirkstiem, ēd ar pirkstiem, ēd nelieliem kumosiem. Ja viņu atbalsta, stāv, patstāvīgi sēž, rāpo. Ja pietur, var veikt dažus soļus. Nepatīk, ja bar. Novelk zeķi, sit plaukstas.

Roku, kāju kustības ir lēnas vai ātras, taču neapzinātas. Neizrunā vai sāk izrunāt kādas skaņas, taču neapzināti. Nav izteiktas intereses par apkārtējo pasauli, trokšņiem un priekšmetiem – var piesaistīt uzmanību tikai ar spilgtu vai kustīgu priekšmetu. Nerāpo.

Praktiski bez pieaugušā palīdzības var nostāvēt, var apsēsties un piecelties, ar pieaugušā palīdzību var neilgi staigāt. Ripina bumbu pa grīdu. Meklē viņa priekšā noslēptu priekšmetu. Apmīļo māti vai tēvu, var izrunāt vienu vārdu – "mamma", "tete" u. c. Saprot, kad no viņa atvadās. Satver priekšmetus ar īkšķi un rādītājpirkstu, parāda ar roku priekšmetus, kas viņu interesē. Tur aiz kāta karoti, ņem krūzīti ar abām rokām. Cenšas atdarināt mammu. Saprot vārdus, ko viņam saka, cenšas atkārtot. Patīk apskatīt bildītes. Ēd cietu barību.

Nav izveidojusies interese par apkārtējo pasauli – bērns skatās, vēro, taču vāji, bez intereses. Pats, bez citu palīdzības, nevar apstāties, apsēsties un piecelties. Priekšmetus tur rokās bez intereses, neapzināti tos kustina vai nomet. Nerunā vai izrunā skaņas, taču neapzināti.

Nespēj paņemt vai tur rokās ieliktu priekšmetu, taču nav nekādas intereses par to. Kustības ir neveiklas, neapzinātas. Neizrunā nevienu skaņu vai var izrunāt kādas skaņas, bet neapzināti. Tikai rūc. Ēd tikai šķidru barību. Nesaprot citu teikto. Nespēj nostāvēt, piecelties, apsēsties, var vēl nesēdēt.

VISC speciālisti aicina atcerēties, ka katra pirmsskolas vecumposma (no dzimšanas līdz 7 gadiem) bērna ar garīgās attīstības traucējumiem attīstība norit savādāk – iepriekš minētās attīstības īpatnības var būt vairāk vai mazāk izteiktas tavam bērnam. Svarīgi ir tās laicīgi pamanīt un meklēt palīdzību. Līdz skolas vecumam uzsākts korekcijas darbs ar bērnu dos lielāku iespēju viņa attīstībai.