Būt par vecākiem interneta laikmetā: kā sociālie tīkli ietekmē bērnu audzināšanu

"Tāpat kā katru dienu, es skatījos savu draugu un paziņu "Facebook" ierakstus, kuros viņi lepni publicē bildes ar bērniem, suņiem un skaistiem dabas skatiem. Un pēkšņi – pašai sev par pārsteigumu – nejauši pamanīju foto, kas lika aizdomāties. Bildē bija redzams bērns, kas sēž uz spilgti sarkana podiņa. Attēlā varēja redzēt ne tikai podu un manas draudzenes atvasi, bet arī visu to, ko mazais podiņā ir paspējis "ietaisīt". Zem bildes bija apraksts: "Bērns pirmo reizi nokārtojās podiņā!" Kā vēlāk pamanīju, šo bildi bija redzējuši vairāki simti cilvēku, kas bija reaģējuši, gan spiežot "patīk", gan uzrakstot kādu sajūsmas pilnu komentāru. Protams, podiņa apmeklējums ģimenei ir liels notikums, taču vai tiešām tas ir jāpublicē sociālajos tīklos?" nesaprašanā portālam "Parent" stāsta kāda mamma.

Agrāk ģimenē tika cienīts Lasvegasas teiciens – kas notiek mājās, paliek mājās. Iepriekšējās paaudzes vecāki tika mācīti jebkurā dzīves situācijā plati smaidīt un parādīt, ka viss ir kārtībā, nedaloties sīkās detaļās par bērna vai ģimenes dzīvi. Robeža starp privāto un publisko bija daudz striktāka, un visi to ievēroja un cienīja.

Arī daudzi vecāki neadekvātu bilžu publicēšanu sociālajos tīklos atzīst par problēmu. Portāla "Parents" aptaujā aptuveni 2000 jeb 79 procenti respondentu norādīja, ka bieži vien citi vecāki pārspīlē ar bilžu ievietošanu sociālajos tīklos "Facebook" vai "Instagram". Turpretim tikai 32 procenti aptaujāto atzina, ka dažkārt arī viņi paši publicē pārāk daudz privāto foto mirkļu.

Protams, katram no mums ir savs vērtējums par to, kuras bildes vajadzētu, bet kuras nevajadzētu publicēt sociālajos tīklos. Piemēram, 65 procenti vecāku, kas piedalījās portāla izveidotajā aptaujā, uzskata, ka nav pieņemami publicēt bildes, kur tavs bērns ir redzams apakšveļā. No tā var secināt, ka 35 procenti respondentu domā citādi.

Mēs tikai tagad sākam saprast un interesēties par to, kā sociālie tīkli ietekmē ne tikai mūsu bērnus, bet arī mūs pašus. Šī ir pirmā paaudze, kura aug "Facebook", "Instagram" un "Twitter" laikmetā, kad ir tik svarīgi, cik daudz "patīk" tava bilde ir savākusi. Pat trīs un četrus gadus veci bērni zina, kas ir šie lielie sociālie tīkli un ko tur dara. Viņi ar prieku atsaucas katram kameras klikšķim, pozē un ziņkārīgi vēro, ko vecāki tālāk ar bildi iesāks. Daži no bērniem pat ir iemācījušies konkrētas pozas, kuras viņi naski izpilda katru reizi, ieraugot fotoaparātu. Katram ķiparam noteikti ir sava mīļākā poza, taču gadiem ilgi viena no populārākajām, liekas, ir agrāk hipiju tik bieži izmantotā "peace" (no angļu valodas – miers) rādīšana. To, kā reaģēt, ieraugot fotoaparātu vai uz viņiem pavērstu telefonu, bērni ir iemācījušies no vecākiem. Taču ne vienmēr tas nozīmē, ka bērns to tiešā veidā ir aizguvis no mammas un tēta. Daudz biežāk mazā izdarības nosaka tas, kā uz tām reaģē vecāki. Ja tava atvase redz, ka, izdarot kādu konkrētu kustību, tu sajūsminies, viņu "noknipsē" un vēlāk ievieto bildi "Instagram", visticamāk, viņš šo darbību veiks atkārtoti. "Bērni zina, ka brīdī, kad viņi izdarīs ko tādu, kas mammai patīk vai liekas uzjautrinošs, viņa to nofilmēs vai nofotografēs un izveidoto materiālu publicēs internetā," stāsta grāmatas "The Social Mascine: Design of Living Online" autore Judīte Donāta.