Zīdainis bez pampera, skolēns ar vīna glāzi – bērnu audzināšanas īpatnības dažādās valstīs  (2)

Ja dāņu ģimene ir devusies pastaigā pa parku, un vecāki ir nolēmuši paēst pusdienas tuvējā restorānā, bet mazais pastaigas laikā ratiņos ir cieši aizmidzis, visticamāk, ka guļošais bērniņš tiks atstāts snauduļot ārā, netālu no restorāna ieejas. Šādi vecāki Dānijā rīkojas arī tad, ja ir nolēmuši doties iepirkties.

Dānijā ratos guļoši mazuļi, kas atstāti vieni paši pie kādas kafejnīcas vai restorāna ieejas, nav nekas neparasts. Taču, kaut vecāki savus bērnus ir atstājuši vienus, viņi tāpat tiek pieskatīti. Daudzi bērnu ratiņi ir aprīkoti ar īpašu kameru, ar kuras palīdzību vecāki savos viedtālruņos var redzēt visu, kas notiek mazuļa ratiņos pat tad, ja paši neatrodas tiem blakus. Taču tie vecāki, kuru bērnu rati nav aprīkoti ar modernajām tehnoloģijām, izvēlas atstāt savu guļošo mazuli pēc iespējas tuvāk kafejnīcas vai restorāna logiem, lai ik pa laikam var uzmest aci un pārliecināties, ka ar mazo viss ir kārtībā.

Savus bērnus vienus pašus, guļot ratiņos, atstāj arī Skandināvijā dzīvojošie vecāki. Kaut daudziem tūristiem tas var šķist nepieņemamai un, iespējams, pat mazliet šokējoši, šajās valstīs tā ir ikdiena. Vecāki daudz mazāk uztraucas par savu bērnu drošību, jo, kā izrādās, šajās valstīs ir ļoti zems noziedzības līmenis. Šī apziņa jaunajiem vecākiem ar mierīgu sirdi ļauj atstāt savas atvases vienas pašam guļam ratiņos.

Divu bērnu māmiņa Dženija Branda uzskata, ka, iespējams, šāda veida paraža sākās tāpēc, ka bieži vien kafejnīcās un restorānos nav vietas, kur novietot bērniem paredzētos ratus. Ja guļošais bērns pamostas, bet vecāki to nav pamanījuši, tad garāmgājēji steidzas izpalīdzēt. Kāda sieviete stāsta, ka viņa, ieraudzījusi, ka ratiņos guļošai bērns sācis kustēties un, iespējams, drīz modīsies, iegājusi kafejnīcā pie kuras bija novietoti ratiņi un skaļi paziņoja, ka mazulis, kurš guļ zilajos ratiņos, iespējams, drīz celsies. To sadzirdējuši, vecāki steidzās ārā, lai palūkotos, vai mazais jau nav atmodies

Sākumā tas var šķist nedaudz neprātīgi, taču, padomā, cik lieliski būtu ātri ieskriet veikalā, lai nopirktu to, kas tev nepieciešams, atstājot bērnu mierīgi guļam. Tev nav mazais jāmodina un jāceļ ārā no ratiem, lai nopirktu pienu. Šķiet, ka šajās valstīs dzīvojošie vecāki ir atraduši lielisku veidu, kā kaut nedaudz atvieglot savu dzīvi.

Mātes ar bērniem, kuras ļauj savām atvasēm nosnausties svaigā gaisā pat sala laikā, ir pavisam ikdienišķa lieta tādās skandināvu valstīs kā Somija, Zviedrija un Norvēģija. Šajās valstīs dzīvojošie vecāki uzskata, ka gulēšana ārā uzlabo mazuļa veselību. Pat lielā salā mazie tiek silti saģērbti un izvesti nosnausties parkā vai mājas pagalmā. Vecāki uzskata, ka atrašanās ārā pat aukstā laikā uzlabo bērna imūnsistēmu un samazina saslimšanas risku. Tāpat vecāki ir pamanījuši, ka mazie svaigā gaisā guļ ilgāk un labāk nekā mājās. Ārā mazulis vidēji guļ pusotru līdz trīs stundas, taču iekštelpās viņa miega ilgums ir no vienas līdz divām stundām.

Iespējams, ja kopā ar savu mazuli dosies apciemot radus, draugus vai paziņas uz kādu no Skandināvijas valstīm, un pienāks brīdis, kad mazajam būs laiks doties nosnausties, šo valstu iedzīvotāji tev piedāvās viņu nolikt gulēt turpat pagalmā, nevis aiznest uz guļamistabu.

Šis vecāku paradums skandināvu ģimenēs ir paaudzēm ilgi. Trīs bērnu māmiņa no Stokholmas stāsta, ka viņa vismaz reizi dienā savus bērnus izved pagulēt pusdienlaiku svaigā gaisā, un tā, audzinot savu atvasi, ir darījusi arī viņas mamma un vecmāmiņa.

Daži skandināvi savas atvases neved nosnausties ārā no mājās, ja temperatūra sasniedz mīnus 10 grādus pēc Celsija, turpretim citi to dara arī tad, ja termometra stabiņa atzīme nokrīt līdz mīnus 30 grādiem, kas šajās valstīs nav nekāds retums. Pētījumi liecina, ka vispiemērotākā temperatūra, kādā savu mazo vest nosnausties svaigā gaisā, ir mīnus pieci grādi pēc Celsija.

Uzmanība tiek pievērsta ne tikai temperatūrai, bet arī sajūtām. Dažreiz termometra stabiņš rāda, ka gaisa temperatūra ir mīnus 15 grādi, taču, izejot ārā, ir sajūta, ka aukstums varētu sasniegt pat mīnus 20 grādu robežu. Taču tik ilgi, kamēr vecāki uzskata, ka atrašanās šādā temperatūrā mazulim nekaitē, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā bērni diendusu guļ ārā.

Jāatgādina, ka, vedot bērnu ārā aukstā laikā, ir svarīgi viņu silti saģērbt. Šajā brīdī der atcerēties teicienu – "Nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs".

Somijā ne tikai skolās, bet arī universitātēs jauniešiem un bērniem ik pēc 45 minūšu garas nodarbības tiek dodas 15 minūtes laika atpūtai. Latvijā dienas laikā ir tikai divi garie starpbrīži. To garums ir atkarīgs no skolas. Dažās Latvijas mācību iestādēs šo starpbrīžu garums ir 15 vai 20 minūtes, bet citās pauze var ilgt līdz pat 45 minūtēm. Turpretim pārējo starpbrīžu vidējais ilgums ir no piecām līdz 10 minūtēm. Tāpat arī skolēnu brīvlaiki Somijā ir īpaši gari. Kamēr lielākajā daļā Eiropas valstu vasaras brīvlaiks ilgst divus mēnešus jeb astoņas nedēļas, Somijā tā ilgums sasniedz 11 nedēļas.

Garie pārtraukumi starp mācību stundām skolotājiem nodrošina to, ka pēc 15 minūtēm, kuru laikā bērniem ir iespēja socializēties, mazliet iztrakoties un jautri pavadīt laiku, viņi atgriezīsies klases telpās gatavi atsākt mācību procesu. Skolotāji apstiprina, ka garās pauzes palīdz skolēniem un studentiem atgūt koncentrēšanās spēju, it īpaši tad, ja starpbrīža laikā viņiem ir bijusi iespēja doties ārā.

Daudzās pasaules valstīs bērniem, sasniedzot sešu gadu vecumu, ir jāuzsāk skolas gaitas, taču Somijā mazie ķipari uz skolu dodas tikai tad, kad ir nosvinējuši savu septīto dzimšanas dienu. "Franzenia Daycare Center" vadītāja Helsinkos skaidro, ka līdz septiņu gadu vecumam bērniem ir jāspēlējas un jābūt fiziski aktīviem. Viņa pirmos septiņus bērna dzīves gadus sauc par "radošuma laiku". Par to, kurš vecums ir vispiemērotākais, lai uzsāktu skolas gaitas, lasi šeit.

Šajā valstī ir arī minimāla mājas darbu sistēma. Tāpat viņi cenšas pēc iespējas samazināt skolēnu skaitu klasē, lai skolotājiem ir iespēja pievērsties katram bērnam individuāli.

Somu izglītības sistēmu var atzīt par veiksmīgu, jo viņi ir vieni no gudrākajiem skolēniem pasaulē. Viņiem izcili padodas matemātika, zinātne un lasīšana, ziņo portāls "Times". OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) statistika liecina, ka somi ir ierindojušies sestajā vietā, kā vieni no labākajiem matemātiķiem un zinātniekiem.

Itālijā un citās Eiropas valstīs ir pieņemts pie vakariņu vai pusdienu galda ar vīnu pacienāt arī jaunākos ģimenes locekļus. Kad bērns sasniedz tīņa vecumu, itāļu vecāki viņam dāsni ielej pilnu glāzi vīna.

Kaut Itālijā stipro alkoholu drīkst iegādāties tikai tie jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, bet vīnu, alu un šampanieti veikalā var nopirkt arī tad, ja jaunietis ir 16 gadus vecs, vīna malkošana kopā ar ģimeni pie pusdienu galda netiek uzskatīts par likuma pārkāpumu.

"Boston University School of Public Heath" veiktais pētījums atklāj, ka tie bērni, kuri ir malkojuši alkoholu kopā ar saviem vecākiem, ir pakļauti mazākam riskam turpmākajos dzīves gados ciest no alkohola atkarības. Tāpat pētījums atklāj, ka visbiežāk šie bērni nekad neizdzer vairāk par piecām glāzēm alkoholiska dzēriena, līdz ar to viņi nemēdz piedzerties.

Pētījuma veicēji uzskata, ka, iespējams, tas ir labs veids, kā iemācīt savam bērnam patērēt alkoholu atbildīgi, nepārkāpjot robežas.

Vīns ir neatņemama itāļu kultūras sastāvdaļa. Šī iemesla dēļ arī pamatskolas stundu sarakstā tiek iekļauta nodarbība, kurā bērniem tiek mācīta Itālijas vīna kultūra un šī grādīgā dzēriena atbildīga lietošana.

Itālijā vecāki savus bērnus audzina par jaunajiem pieaugušajiem. Šī iemesla dēļ viņi necenšas bērnam radīt speciālu vidi. Tā vietā vecāki pieradina viņus pie pieaugušo dzīves, kas nozīmē ne tikai to, ka viņi jau agrīnā vecumā bērnam ļauj nogaršot alkoholu, bet arī to, ka viņi ļauj bērnam ēst to pašu, ar ko pusdienās vai vakariņās mielojās vecāki. Līdzīgu bērnu audzināšanas stilu piekopj arī Francijā. Šajās valstīs restorānos nav pieejamas speciālās ēdienkartes bērniem, kā tas ir pieņemts, piemēram, dažos restorānos Latvijā. Ja jūs Itālijā kopā ar bērnu esat devušies pusdienās vai vakariņās ārpus mājas, tad jaunākajiem ģimenes locekļiem savu maltīti būs jāizvēlas no standarta ēdienkartes.

Šajā Āzijas valstī vecāki podiņapmācību sāk jau agrīnā vecumā, kad bērns ir tikai dažus mēnešus vecs. Lai to pēc iespējas veiksmīgāk īstenotu, daudzas ģimenes izvēlas saviem bērniem nelikt autiņbiksītes. Tā vietā ķīnieši ir izveidojuši speciālas bikses ar caurumu aizmugurē. Šīs bikses nodrošina to, ka mazais, nenovelkot ūziņas, var nokārtot savas dabiskās vajadzības.

Ja tu pastaigājies ar bērnu pa parku, un viņam pēkšņi ir vajadzība nokārtoties, Ķīnā vecāki nekautrējas un aizved savu atvasi līdz tuvākajam zāles pleķim, kur mazais droši var pačurāt un ne tikai. Tas mazajiem iemāca iet uz podiņa daudz ātrāk. Jau aptuveni divu gadu vecumā bērns pats patstāvīgi spēj nokārtoties podiņā.

Kaut daudzās vietās Ķīnā šī iedarbīgā metode tiek izmantota, pēdējo gadu laikā aizvien vairāk ķīniešu ģimeņu, it īpaši tās, kuras dzīvo lielajās pilsētās, vairs neizvēlas šo podiņapmācības veidu un pieturas pie eiropeiskākiem paņēmieniem, bērnam velkot autiņbiksītes.

Japānā vecāki saviem bērniem māca patstāvību, ļaujot viņiem jau no agrīna vecuma vieniem pašiem pārvietoties sabiedriskajā transportā. Šāds audzināšanas princips tiek piekopts arī lielajās pilsētās, piemēram, Tokijā. Japāņi uzskata, ka tas bērniem palīdz iemācīties pašiem atrast risinājumu neparedzētās situācijās. Tāpat japāņiem ir pieņemts viens otram izpalīdzēt, šī iemesla dēļ daudzi vecāki tic, ka vajadzības gadījumā apkārtējie par bērnu parūpēsies. Vēl viens faktors, kāpēc šajā valstī vecāki tik brīvi saviem mazajiem ļauj vieniem pašiem pārvietoties pa pilsētu, ir zemais noziedzības līmenis.

Tāpat vecāki saviem mazajiem liek iet uz veikalu pēc piena, maizes vai citiem produktiem, tādā veidā audzinot patstāvību. Dažkārt pat četrus gadus veci bērni ir redzami vieni paši, iepērkoties vietējā veikalā.

Nedrīkst aizmirst, ka mūsdienās gandrīz katram bērnam ir mobilais telefons. Ja mazais apmaldās un nespēj atrast ceļu no punkta A uz punktu B, tad viņš vienmēr var piezvanīt vecākiem un palūgt palīdzību. Daži telefoni ir aprīkoti arī ar navigāciju, ar kuras palīdzību vecāki var redzēt bērna atrašanās vietu.

Informācija iegūta no portāliem "Cupofjo", "BBC", "Businessinsider", "Bellybelly", "Veryerllfamily" un "Sciencedaily".