Mazā meita kļūst liela. Par meitenes intīmo veidošanos; ko pamanīt

Par šo tēmu stāsta eksperte Ilona Auziņa, starptautiski sertificēta bērnu un pusaudžu ginekoloģe klīnikā "Premium Medical" un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

– Kā jūs komentētu mammu diskusiju par meitu pāragru attīstību? Vai tiešām deviņgadīgai meitenei, kurai ir liels svars, var sākties mēnešreizes?

Meitenēm pubertātes aizsākumi vērojami jau septiņu, astoņu gadu vecumā. Pamazām sāk paaugstināties sievišķo dzimumhormonu līmenis asinīs, olnīcas kļūst aktīvas. Ir mammas, kuras to nezina, tāpēc jūtas pārsteigtas – kā, jau tik ātri, viņa taču vēl maziņa! Maza gan, bet procesi organismā jau notiek.

Pirmais, kas par to liecina, – meitēns sāk stiepties garumā. Viena gada laikā var izaugt pamatīgi. Hormonu ietekmē mainās arī domāšana, parādās nebijušas iezīmes raksturā, raudulība, kašķīgums, reizēm agresivitāte. Rodas tieksme protestēt pret visu, var būt neiecietība pret tuviniekiem.

Tas, ka pamazām kāpj sievišķo dzimumhormonu aktivitāte, nes līdzi arī svara pieaugumu – figūra sāk noapaļoties. Tomēr tas nenozīmē, ka, meitenes svaram deviņu vai desmit gadu vecumā sasniedzot 40 kilogramu, uzreiz sākas mēnešreizes.

Ja bērnam ir liekais svars, noteikti jāpārdomā, kāpēc tas rodas. Iespējams, pie vainas ir vairogdziedzera problēmas vai aplama ēdienkarte, tajā ir par daudz balto miltu un saldumu.

Ja mēnešreizes sākas 10 gadu vecumā, tās uzskatāmas par agrīnām, bet ne priekšlaicīgām.

– Kādā vecumā būtu par ātru?

Pārāk agri ir tad, ja mēnešreizes sākas līdz septiņu, astoņu gadu vecumam. Tādos gadījumos runājam par priekšlaika dzimumattīstību jeb pubertāti un nepieciešama rūpīga izmeklēšana, lai noskaidrotu iemeslus. Veicam dzimumorgānu ultrasonogrāfisko izmeklēšanu, nosakām hormonu līmeni asinīs, mēdz būt arī citi izmeklējumi.

Agrīna dzimumattīstība (bet ne priekšlaika!) ir tad, ja mēnešreizes sākas deviņu, desmit gadu vecumā. Būtu jāveic hormonu analīzes un dzimumorgānu ultrasonogrāfiskā izmeklēšana, lai redzētu, vai pāragrajam procesam nav veselībai nelabvēlīgu iemeslu.

– Esmu dzirdējusi mammas sakām – ak, šausmas, ja meitai sāksies mēnešreizes, drīz vien taču radīsies liela interese par puikām!

Tas tomēr nav tik cieši saistīts. Ja meitenei ir priekšlaika vai agrīna dzimumattīstība, ko daļēji nosaka augsts sievišķā hormona līmenis, interese par pretējo dzimumu var izteikti pieaugt, bet tas biežāk saistīts ar pārmaiņām centrālajā nervu sistēmā vai seksuālās uzvedības centros galvas smadzenēs. Tomēr jebkurā gadījumā bērna pubertāte jeb dzimumattīstība ir individuāls un grūts periods gan meitenei pašai, gan ģimenei. Mazās meitenītes pieaugšana notiek pakāpeniski. Vispirms hormonu ietekmē citāds kļūst domāšanas modelis un līdz ar to uzvedība. Notiek pārmaiņas visās organisma sistēmās, parādās sekundārās dzimumpazīmes, ķermenis un figūra kopumā mainās.

– Kad jāsāk meitenei izskaidrot notiekošo?

Jau aptuveni piecu gadu vecumā meitenei jāizstāsta viņas ķermeņa uzbūve, jārunā par higiēnu. Soli pa solim jāizskaidro, kādas pārmaiņas drīzumā ar viņu notiks, protams, tas jādara šim vecumam saprotamā valodā un paskaidrošanas veidā. Tie ir intīmi un delikāti temati, jāpārdomā, kā tos labāk izklāstīt. Galvenais, lai bērns saprot, ka tas nenovēršami notiks.

Jāstāsta, ka pamazām mainīsies ķermeņa izskats, ka viņa sāks stiepties garumā, būs arī garākas rokas un kājas, sākumā viņa varbūt jutīsies neveikli. Vēders un dibentiņš kļūs nedaudz apaļāki, mazliet pieaugs svars, pastiprināsies svīšana, iespējams, kļūs taukaināki mati.

Meitene ievēro, ka biksītēs parādās nedaudz bālganu un gļotainu izdalījumu, tos pamana arī mamma. Nereti tas ir viens no iemesliem, kāpēc mamma atved meitu pie ginekologa – ārprāts, kas ar viņu notiek!? Taču tas tikai liecina, ka sākušas aktivizēties olnīcas un pieaugt sievišķie hormoni.

Protams, iespējama arī kāda saslimšana, tāpēc, atnākot pie ginekologa, tiek paņemtas analīzes, lai to izslēgtu.

– Kad meitenei pirmo reizi būtu jāapmeklē ginekologs?

Pirms skolas gaitu sākuma. Tas nepieciešams, lai ārsts pārliecinātos, ka meitenes dzimumorgānu uzbūve ir pareiza, nav iekaisuma pazīmju. Diemžēl mēdz būt iedzimtas patoloģijas, kas nosaka neatbilstošu dzimumorgānu veidošanos. Tad visbiežāk nepieciešama medicīniska iejaukšanās.

Mamma šīs anatomiskās nianses var nepamanīt. Netrūkst arī tādu mammu, kuras saka: es neskatos, neko nepētu, viņa pati mazgājas, pati sevi apkopj… Bet mēdz būt dažas ģenētiskas patoloģijas, kad vajadzīga pat medicīniska iejaukšanās.

Vēl šajā vecumā meitenēm samērā bieži ir ārējo dzimumorgānu iekaisums, ko medicīniski dēvē par vulvītu. Tas izpaužas kā apsārtums starpenes rajonā, dažādi izdalījumi, nieze, sāpes urinācijas laikā, problēmas ar vēdera izeju jeb aizcietējumi. Par to, kā šajā gadījumā rīkoties, kā ārstēt, lemj ginekologs.

Otrreiz meitenei vajadzētu pie ginekologa atnākt 12–13 gadu vecumā. Tas ir vidējais vecums, kad Latvijā un citās mūsu reģiona zemēs meitenēm sākas mēnešreizes. Pie ārsta jādodas, lai pārliecinātos, ka tās norit fizioloģiski, kā arī par to, vai meitenes attīstība kopumā norit normāli.

– Kādā vecumā jāsāk uztraukties, ja mēnešreizes nesākas?

Noteikti jāapmeklē ginekologs, ja mēnešreizes nav sākušās līdz 16 gadu vecumam. Tam var būt nopietni iemesli, ko steidzami jācenšas novērst.

Jānāk arī tad, ja neattīstās krūts dziedzeri un neveidojas sievišķīgs iegurnis.

– Vai mēnešreizēm ir saistība ar svaru?

Jā, ir. Būtisks ir gan svara deficīts, kas rodas, piemēram, pusaudzei badojoties, gan liekais svars. Abos gadījumos nopietni ir traucēta reproduktīvā sistēma.

Pastāv tā dēvētā kritiskā masa, 42–43 kilogrami. Ja meitenei ir tik mazs svars, mēnešreizes var nesākties. Visiem procesiem organismā, kas saistīti ar olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu vielmaiņu, ir vistiešākais sakars ar dzimumhormonu izstrādi. Protams, jāņem vērā ķermeņa konstitucionālās īpatnības, proti, maza auguma meitenei (un tādi ir visi ģimenē) svara norma var būt zemāka.

Badošanās mode, vēlme būt izteikti tievai var nodarīt lielu ļaunumu. Ja organisms ir pusbadā, arī olnīcas nestrādā, kā nākas. Tātad netiek izstrādāti sievišķie hormoni, un mēnešreizes nesākas vai izzūd. It īpaši, ja svara zudums ir straujš, piemēram, pāris mēnešu laikā zaudēti 15 kilogrami. Tad iestājas vispārējs organisma izsīkums, pazūd mēnešreizes.

Iespaido arī pārāk liela ikdienas slodze. Neskaitāmi pulciņi, dziedāšana, dejošana, svešvalodu kursi, sporta treniņi… Bērns daudz mācās, lai noturētos līmenī, tiktu labā vidusskolā, vēlāk veidotu veiksmīgu karjeru. Bet šādā pārslodzē visu laiku ir stress. Daudzu meiteņu menstruālais cikls ir traucēts, pievienojas izteikts sāpju sindroms cikla laikā.

– Pastāstiet, lūdzu, vecākiem, kādām pārmaiņām meitas veselībā jāpievērš uzmanība!

Pirmsskolas vecuma grupā – ja ir iekaisums ārējo dzimumorgānu rajonā, izdalījumi, sāpes starpenē, pārāk bieža vai sāpīga urinācija, vēdera izejas traucējumi. Arī tad, ja rodas dzimumorgānu trauma, sasitums, asiņošana.

Mammas uztraucas, ja pamana meitai kādu veidojumu dzimumorgānu rajonā. Tas var būt saistīts ar anatomiskām uzbūves īpatnībām. Piemēram, ar nevainības plēvīti – tās rajonā var būt izveidojies izaugums, ko dēvē par fimbriju jeb polipu.

Pubertātes vecumā pie ārsta ierodas ar sūdzībām par neregulārām mēnešreizēm. Piemēram, meitenei tās sākas, bet pāris mēnešu to nav. Mamma uztraucas. Vai arī mēnešreizes ir pārāk biežas, asiņo vairākas reizes mēnesī.

Mēnešreižu cikls noregulējas vidēji pusotra līdz divu gadu garumā. Tātad lieki nav jāuztraucas. Vairāk jābažījas, ja menstruācijas ir biežas un daudz asiņo, bērnam ir nespēks, nogurums, galvas reiboņi.

Mēdz būt ļoti sāpīgas mēnešreizes – parasti tāda ir pirmā vai otrā diena. Tas saistīts ar premenstruālās spriedzes sindromu. Jau pirms mēnešreižu sākšanās var būt slikta dūša, caureja, vemšana, ģīboņi. Arī šādas problēmas gadījumā ginekologs var palīdzēt. Parasti tās ir pārslodzes un stresa sekas.

Noteikti jāapmeklē ārsts, ja krūts dziedzeros satausta kādu bumbulīti vai parādās jebkādi – caurspīdīgi, tumšbrūni vai asiņaini – izdalījumi no krūts gala.