Beatrise atklāj, ka ar tagadējo vīru mācījusies paralēlklasēs Iecavas vidusskolā, bet pirms tam viņu nebija pamanījusi. "Es pat nenojautu, ka tāds cilvēks eksistē! Bet viņš mani jau bija ievērojis un uzrakstīja draugos. Es biju diezgan aktīva gan bērnu, gan jauniešu vecumā, visur piedalījos un biju redzama – dejoju, dziedāju, arī folkloras kopā darbojos, un no turienes manā dzīvē arī parādījās vijole.
Kad man bija 13 gadu, izdomāju, ka gribu spēlēt vijoli. Biju folkloras kopas "Tarkšķi" dalībniece, skolotāja Kristīne uzņēmās palīdzēt man iemācīties spēlēt šo instrumentu – tas lielā mērā gan bija mans darbs ar vijoli, nevis skolotāju. Prakse, prakse, prakse…" Sieviete stāsta, ka viņai, kā citi saka, esot absolūtā dzirde, jo viņa spēlē nevis pēc notīm, bet dzirdes. "Tā es būtībā spēlēju visos koncertos, stāvēju un klausījos. Melodija galvā saslēdzās, un mēģināju to līdzīgā veidā spēlēt uz vijoles. Tā turpināju savu spēli izkopt dažādos pasākumos kopā ar folkloras kopu. Ja cilvēkam nav kur regulāri muzicēt, viņš diez vai varēs iemācīties spēlēt instrumentu." Beatrise uzsver, ka viņa esot tipiskais muzikants, kurš pašmācības ceļā trinkšķina un kuram beigās sanāk, nevis mūziķis.