Atbildi uz šo jautājumu vecākiem savā grāmatā "Būt vadošajiem vilkiem. Mīlestības pilna vadība ģimenē" sniedz Jespers Jūls, ģimenes terapeits un pedagogs.
Tēvs: "Man ir 17 mēnešus vecs dēlēns, un es ik pa laikam runāju viņa valodiņā. Es dumji jokojos un ākstos, un droši vien izturos kā pēdējais muļķis, jo viņu ļoti mīlu. Pirmais jautājums: vai tā drīkst rīkoties vai arī tas nav pareizi? Otrais jautājums saistīts ar bieži piesaukto aicinājumu apsvērt, vai mēs tādā pašā veidā sarunātos ar pieaugušo. Vai šo aicinājumu var uzskatīt par vispārīgu ieteikumu, lai labāk saprastu, kā galu galā rīkoties? Tā ir rekomendācija, vai arī uzskatāt, ka tur nekas nesanāks?"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
