Franču akušiera Frederika Leboijē (Frederick LeboyerIn) grāmata "Piedzimt bez vardarbības" (Birth without Violence) savulaik radīja teju revolūciju dzemdniecībā, jo viņš sāka runāt par to, ka brašais jaundzimušā kliedziens, ko uzskatīja par veiksmīgu dzemdību iznākumu, patiesībā ir fiasko, jo bērnam nepieciešams pavisam kaut kas cits – maigs pirmais pieskāriens un bezgalīga mīlestība.
Grāmata ir lirisks stāsts par stāstu, īpašo mazuļa dzimšanas stāstu. Šo grāmatu ir vērts pāršķirstīt atkal un atkal. Nodot no mammas meitai, no draudzenes draudzenei. Tas ir ieskats mazuļa izjūtās, tādējādi apdomājot, cik svarīgs ir veiksmīgs dzemdību process un miers grūtniecības un dzemdību laikā. Iedrošinot gūt iedvesmu mierpilnām un skaistām dzemdībām, nedaudz ielūkosimies šajā grāmatā, par kuras izdošanu latviešu valodā vari lasīt šeit.
"Gadu simtiem tika un joprojām tiek uzskatīts, ka brašs jaundzimušā kliedziens ir kā apliecinājums veiksmīgam dzemdību iznākumam", Frederiks Leboijē apraksta, ka šāds iznākums bērnam ir absolūta katastrofa. Dzemdības, bērna pirmais elpas vilciens, pirmais pieskāriens ir īpaši būtisks. Tā ir pirmā pieredze ar pasauli, kas nosaka, vai no pasaules ir jābaidās, vai gluži otrādi, tā ir droša. Vai bērns jutīsies mīlēts, vai gluži otrādi – atraidīts. Frederiks iedrošina dzemdību laikā vairot mīlestību pret sevi un bērnu, noslāpēt bailes. Palūkosim, kā izskatās mazuļa ceļojums no mammas punča līdz dzemdībām Leboijē skatījumā, un ko viņš sauc par mazuļa zelta laikmetu. Bērna izjūtas dzemdību laikā un piedzimšanas mirklī ir tikpat svarīgas kā mums pieaugušajiem. Bērns visu jūt, dzird un saprot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
