Astoņi veidi, kā palielināt bērna pašpārliecību  (3)

Portāls "Parents" atklāj astoņus veidus, kā palīdzēt bērnam kļūt pašpārliecinātākam.

Protams, bērnu ir nepieciešams iedrošināt pēc iespējas biežāk, taču visam ir savas robežas. Ja tavs bērns pārāk bieži dzirdēs uzslavas par paveikto, viņam šķitīs, ka jebkurš viņa veikums ir uzslavas vērts. Ar laiku mazais var gaidīt atzinīgus vārdus no vecākiem, pat izdarot ikdienišķas lietas, piemēram, izpildot mājasdarbus, izmazgājot zobus vai pasakot "paldies".

Tāpat bērnu nevajadzētu uzslavēt par katru mazāko darbiņu, kuru viņš paveic. Viņš jūt, kad tu pārspīlē, tāpēc neizmanto tādas frāzes kā "šis ir labākais koka tornis, kādu jebkad esmu redzējusi", ja patiesi tā nedomā. Ar laiku bērns var sākt ignorēt vecāku komplimentus. Iespējams, tā vietā, lai norādītu, cik bērna uzceltais tornis ir vienreizējs un neatkārtojams, centies izcelt kādas konstrukcijas labās īpašības, piemēram, interesanto klucīšu izvietojumu vai kādu citu detaļu.

Vecāki jebkurā dzīves situācijā centīsies pasargāt savu bērnu. Šis vecāku instinkts, šķiet, ir dabas dots, un dažreiz to ir grūti kontrolēt, taču ir situācijas, kurās būtu jāļauj bērnam tik galā pašam. Piemēram, māmiņas, kuras cenšas pierunāt sporta trenerus, lai viņu dēli sporta spēļu laikā biežāk tiek laisti uz laukuma, nebūt nav lieta, kas vecākiem būtu jādara. Bērnam šis spēles laiks ir jānopelna pašam. Kaut vēl maziņi esot, bērni šādas vecāku izdarības, iespējams, neuzskatīs par apkaunojošām, jau pusaudžu gados šī mammas vai tēta rīcība viņus ne tikai var sadusmot, bet arī apkaunot.

Bērniem ir jāapzinās, ka pieļaut kļūdas ir daļa no dzīves. Kaut vecāki dažādos veidos cenšas savu mazo pasargāt no kļūdu pieļaušanas, realitātē to ir neiespējami īstenot. "Bērni mācās, tiekot galā ar šķēršļiem, nevis no tiem izvairoties," skaidro grāmatas "Raising Resilient Children" autors Roberts Brooks. Tāpēc ļauj viņam pieļaut kļūdas, jo, kā mēs visi zinām, tā ir pati labākā mācībstunda.

Tajā pašā laikā bērnam ir jājūtas drošam, ka kļūdu gadījumā nesekos sods. "Bērniem ir ļoti svarīgi mēģināt darīt kaut ko jaunu, zinot, ka kļūdu gadījumā vecāki viņu nekritizēs," stāsta psiholoģijas pasniedzēja Keitija Hirša-Paseka. Viņa pat iedrošina vecākus, pašiem bērna klātbūtnē nebaidīties pieļaut kļūdas. Redzot, ka pat mamma un tētis mēdz kļūdīties, mazais uz šo tik sāpīgo pieredzi reaģēs daudz mierīgāk.

Tāpat ļauj bērnam pašam tikt galā ar dažādiem kašķiem un nesaskaņām, kas ir izveidojušās starp vienaudžiem. Protams, arī šajā situācijā vecākiem ir jātur acis vaļā un jābūt gataviem steigties palīgā brīdī, kad mazais ķīviņš pārvēršas lielākā konfliktā ar roku un kāju vicināšanu.

Centies iemācīt savai atvasei visās lietās saskatīt labo. Dažkārt var šķist, ka sūdzēties un "pukstēt" par to, ka viss ir slikti, mums visiem ļoti labi padodas. Taču ieraudzīt lietas no gaišās puses ir daudz izaicinošāk.

Ja ļausi bērnam jau no agra vecuma pašam pieņemt lēmumus, tas viņam palīdzēs iemantot pārliecību. Protams, nedrīkst ļaut viņam pārņemt kontroli. Vecākiem rūpīgi jāseko līdzi un jātur "groži" savās rokās. Lielisks veids, kā to panākt, ir dot bērnam konkrētas izvēles iespējas (optimāli divas, trīs), no kurām viņš var izvēlēties sev tīkamāko. Piemēram, neprasi trīsgadniekam, ko viņš vēlas ēst pusdienās, tā vietā piedāvā viņam mieloties ar zupu vai sautējumu.

Ir izvēles, kuras tu vari ļaut pieņemt bērnam pašam, taču liec viņam noprast, par kurām lietām viņam nav nekādas teikšanas. Karolīna, astoņus gadus vecās Galorijas māte, stāsta, ka meita labprātāk nēsā bikses nekā kleitu un ir izvēlējusies matus nogriezt pavisam īsus. "Es izlēmu, ka drēbju izvēli un matu sakārtojumu atstāšu viņas ziņā, taču to, vai viņai, piemēram, iet vai neiet uz mūzikas skolu, nolemju es, nevis viņa," skaidro mamma.

Tas, ka bērns dažādos veidos var iesaistīties un palīdzēt pieaugušajiem, liek viņam justies svarīgam, vajadzīgam un tādā veidā palielina viņa pašpārliecību. Šī iemesla dēļ piedāvā bērnam tev palīdzēt dažādos darbos, taču, ja viņš to nevēlas darīt, tad nespied.

Ja jūti, ka bērns labprāt uzņemas atbildību, tad piešķir viņam dažādus uzdevumus, piemēram, katru rītu saklāt gultu vai pēc pusdienām palīdzēt novākt traukus. Tas viņam palīdzēs saprast, ka viņš ir spējīgs izdarīt vairāk un vecākiem var būt liels palīgs.

Bērni labprāt uzturas savu vienaudžu sabiedrībā, taču ik pa laikam ir labi, ja viņi savu brīvo laiku pavada pieaugušo kompānijā. Laiks, ko bērns pavada vecāku cilvēku klātbūtnē, palīdz viņam atraisīties un būt drošam par sevi ne tikai tad, kad apkārt ir citi bērni, bet arī brīžos, kad viņš ir viens pats starp pieaugušajiem. Daudzi vecāki ir novērojuši, ka viņu bērni kļūst kautrīgi, nerunīgi un palien zem mammas brunčiem tieši tad, kad apkārt ir daudz pieaugušo. Lai bērnu atradinātu no šādas reakcijas, ir nepieciešams viņu pēc iespējas vairāk "grūst ārā" no komforta zonas. Ar laiku atrašanās pieaugušo sabiedrībā viņam vairs nesagādās nekādas problēmas.

Tā vietā, lai "iegrūstu" bērnu vairākās pēcskolas aktivitātēs, daudz vērtīgāk ir izvēlēties vienu vai divas nodarbības, uz kurām tava atvase labprāt dotos. Treniņu procesā vēro viņa izaugsmi un vēlmi turpināt doties un attīstīt iesākto. Ja sākotnēji izvēlētā pēcskolas aktivitāte viņu neapmierina, ļauj bērnam izmēģināt sevi citā lauciņā. Taču tad, kad šķietami esat atklājuši, ka mazais ir talantīgs kādā konkrētā nozarē, sniedz viņam motivāciju un neļauj talantu "izmest vējā". Tajā pašā laikā, ir svarīgi, ka ne tikai vecāki uzskata, ka bērnam kaut kas lieliski padodas, bet arī mazais ar lielāko prieku un aizrautību apgūst konkrēto sporta veidu, mūzikas instrumentu vai mākslas novirzienu. Ja redzi, ka mazais kaut ko dara "ar visu sirdi un dvēseli" un par to nemitīgi runā, tad zini – tavs bērns ir atradis sev jaunu aizraušanos.

Tāpat ārpus skolas aktivitātes var palīdzēt tavai atvasei iepazīties ar citiem bērniem. Kurš zina, varbūt kāda no basketbola treniņu laikā izveidotajām draudzībām ilgs līdz pat mūža galam.

Var gadīties arī situācijas, kad tavam bērnam interesē kas tāds, ko nelabprāt dara citi viņa vecuma un dzimuma pārstāvji. Piemēram, reti kurš zēns ir ieinteresēts mākslā un ir apveltīts ar talantu zīmēšanā. Toties, ja tavam dēlam lieliski padodas zīmēšana, tas noved pie situācija, kad talants mazajam liek sarkt nevis palielina viņa pašpārliecību. Šādā situācijā centies atrast veidus, kā viņu iedrošināt. Piemēram, ja tavam dēlam patīk zīmēt, bet lielākā daļa puišu klasē ir aizrāvušies ar sportu, iedrošini viņu zīmēt kaut ko, kas saistīts tieši ar fiziskām aktivitātēm. Tādā veidā viņš atradīs kaut ko kopīgu divās it kā tik atšķirīgās nozarēs, kas var palīdzēt viņam iejusties starp pārējiem klases puišiem. Bet ja tavam dēlam skolā nesanāk iejusities, un esi novērojusi, ka viņš tiek apcelts. Izlasi šo rakstu un uzzini, ko šādās situācijās iesakā darīt sociālais pedagogs.

Pajautā bērnam, par ko viņš vēlas kļūt, kad izaugs liels. Iespējams, viņa atbilde tev šķitīs nereāla un nesasniedzama, taču nesaki viņam to. Ja tava atvase vēlas kļūt par astronautu vai pasaulslavenu dziedātāju, tad ļauj viņam sapņot. Šajā procesā galvenais ir tas, ka bērns domā par saviem mērķiem. Iespējams, jūs kopīgi varat pārrunāt, kas viņam būtu jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.