Ikviena grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods norit individuāli, nav divu vienādu sieviešu un divu vienādu situāciju, arīdzan saistībā ar bērna zīdīšanu. Protams, pastāv Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas par mazuļu zīdīšanu, ir gana daudz speciālistu, kuri to tik vien uzsver, cik svarīgi mazo barot ar mātes pienu. Tomēr realitāte mēdz būt citādāka, un iemeslu, kādēļ mazulis netiek zīdīts, var būt gana daudz un dažādi.
Šoreiz palūkosimies, kā mierināt tās mammas, kuras bērnu nebaro ar krūts pienu. Skaidrs, ka sabiedrības spiediens par šo tēmu ir gana liels, tostarp no pašiem tuvākajiem – "Kā, tu nebaro bērnu ar krūti?!" – izskan kārtējais sašutuma pilnais teikums, kas piespiež mammu sev uzdot urdošo jautājumu: "Vai esmu laba mamma, ja bērnu nebaroju ar krūti?" Tas taču esot tas labākais, ko vien mamma var sniegt. Jā un nē. Saruna par tēmu norit ar Rīgas Dzemdību nama vecmāti, psiholoģi Lailu Laganovsku.
Arī vecmāte ir pamanījusi, ka sabiedrībai ir savs viedoklis, vai "man bērns ir jābaro ar krūti vai nē", bet vienlaikus speciāliste mudina ikvienu aizdomāties, vai gadījumā tas nav stereotips, ka visām mammām bērns ir jābaro, lai gan realitāte ir atšķirīga. Vispopulārākais izteiciens par tēmu, ka māmiņa nezīda mazuli ar krūti ir "nesniedz bērnam to vislabāko". Bet, ko nozīmē bērnam sniegt to vislabāko? Jā, tas ir arī mātes piens, bet tā vēl ir drošība, siltums, gādība un pāri visam – mīlestība, un tajā neietilpst tikai mātes piens, uzsver Laganovska. "Mums vajadzētu noņemt stresu, ka tikai mātes piens ir tas vislabākais, ko varam sniegt saviem mazuļiem, un paraudzīties uz bērniņa veiksmīgu augšanu plašāk."