Bērnu tipi, kuriem skolā varētu būt sarežģīti mācīties  (3)

Portālā "Psychologies" tā autore Elēna Lugovcova aplūko bērnu tipus, kuriem varētu būt grūtības ar mācīšanos skolu vidē, kā arī piedāvā padomus vecākus.

Kāpēc? Viņi ir ļoti nedroši, kautrīgi. Pārliecināti, ka kopumā viņiem piemīt vieni vienīgi trūkumi, bet pozitīvu īpašību viņos nav. Šie bērni baidās skolotāju un klasesbiedru acīs izskatīties smieklīgi. Viņiem ir bail atbildēt pie tāfeles, jo tur ir jāsaka kaut kas gudrs, bet viņi šo kaut ko nezina un neprot. Bet, ja arī zina, tad vienalga viss noritēs ne tā – kādam šķitīs, ka viņi ir ne tā saķemmējušies, ne tā apģērbti…

Šie bērni reti kad izrāda iniciatīvu, bieži šaubās par saviem spēkiem. Viņiem ir grūti pieņemt lēmumus un sevi aizstāvēt. Tāpēc viņus parasti pat nepamana, bet savas iespējas un talantus šie bērni nerealizē.

Padomi vecākiem:

Novērtē jebkuras bērna uzvaras un sasniegumus – tas paaugstinās viņa pārliecību par sevi, cels pašapziņu.

Neaptekalē viņu un pakāpeniski "atlaid" – palūdz, piemēram, lai viņš pats kaut ko nopirktu veikalā. Biežāk radi drošas situācijas, kurās viņš var komunicēt ar citiem cilvēkiem.

Mājās izmēģiniet "bīstamas" situācijas. Lai viņš, piemēram, iedomājas, ka atbild skolā pie tāfeles.

Ievies sasniegumu kalendāru. Kopā ar bērnu atzīmējiet jebkuras viņa uzvaras – šodien viņš nenobijās un publiski spēja kaut ko noziņot, rīt viņš skolā noskaitīs dzejoli…

Izvēlieties bērnam piemērotu pulciņu. Pastāv teorija, saskaņā ar kuru bērnam, kurš vecāks par sešiem gadiem, noteikti jābūt trīs sociālajām lomām – pagalmā, skolas sienās un pulciņā.

Ja citu iespēju nav, vērsies pie psihologa un vēlams iziet grupu treniņus komunikatīvo prasmju attīstībā.

Kāpēc? Ja labročiem dominē kreisā galvas smadzeņu puslode, tad kreiļiem funkcijas starp smadzeņu puslodēm norit daudz sarežģītāk. Tas izskaidro izzinošās rīcības atšķirības.

Kreiļiem, biežāk nekā labročiem, nepadodas rēķināšana, rakstīšana un lasīšana – viss, kas attiecas uz vizuāli telpisko uztveri. Viņi bieži jauc ovālu ar apli, taisnstūri ar rombu, bieži "spoguļo" burtus. Viņiem ir grūtāk atcerēties sarežģītus burtu salikumus, un tāpēc viņi mēdz lēnāk lasīt, raksta ar kļūdām. Ļoti plašu skaidrojumu par labroču un kreiļu atšķirībām atradīsi šajā rakstā, bet te atradīsi dažus viegli izpildāmus testus, kas palīdzēs noteikt, vai gadījumā tavs bērns nav kreilis.

Padomi vecākiem:

Necenties bērnu pārveidot par labroci. Vienkārši iemāci pareizi turēt pildspalvu kreisajā rokā var iegādāties ar speciālus rakstāmpiederumus, kas domāti kreiļiem.

Parādi bērnam vingrinājumus, kas palīdzēt abu roku koordinācijas kustību uzlabošanai – tos var ieteikt neiropsihologi. Labi derēs arī spēles ar bumbu, aplicēšana, izšūšana, darbošanās ar plastilīnu.

Ieteicams bērnam nodrošināt peldēšanas nodarbības, daiļslidošana, teniss. Izvēlies tādu sporta veidu, kur īpaši svarīga ir kustību koordinācija.

Kāpēc? Viss, kas saistīts ar skolu, viņos izraisa bailes. Šādi bērni baidās no patstāvīga darba, publiskām uzstāšanām, nesekmīgām vai sliktām atzīmēm. Turklāt viņi ir ļoti centīgi un atbildīgi, bieži izjūt vainas sajūtu. Saistībā ar to, ka šie bērni teju visu laiku atrodas spriedzes stāvoklī, viņu darba spējas samazinās, viņiem ir gūti pārslēgties no vienas darbības uz citu.

Bieži no trauksmes cieš bērni, kurus vecāki skolā ir palaiduši pārāk agri. Viņi pastāvīgi uztraucas, ļoti emocionāli reaģē uz skolotāju aizrādījumiem. Šāda vecumposmam raksturīgā trauksme pakāpeniski pāries. Bet, lūk, ja bērns kļuvis trauksmes pilns vecumā no 5. līdz 12. klasei, ir vērts apmeklēt psihoterapeitu.

Padomi vecākiem:

Nerāj bērnu, neizvirzi viņam pārmērīgi augstas prasības. Lai viņš nekreņķētos par atzīmēm, var pat ieteikt – reizi semestrī dabūt "divnieku". Veikt tādu kā eksperimentu – vai tas izdosies?

Biežāk parunā ar viņu par trauksmi un bailēm. Palūdz bērnam uzzīmēt bailes, sacerēt par tām pasaku: pārvēršoties zīmējumā un vārdos, bailes zaudē spēku.

Stāsti bērnam, ka kļūdās visi, un no tām nevajag baidīties. Jo patiesībā – jebkura kļūda ir vērtīga pieredze. No kļūdām mācās, bet tām nav iespējams neviens sasniegums.

Palīdzi viņam atrast nodarbi, kas aizrauj un patīk. Trauksmainiem bērniem galēji svarīgs ir atbalsts, drošības sajūta.

Izvēlieties talismanu. Ar burvju spēku apvelti rotaļlietu, pildspalvu, rokassprādzi, kuloniņu – lai šī lieta palīdz bērnam mācību stundās, patstāvīga darba veikšanas laikā, eksāmenos.

Iemāci bērnam pašregulācijas tehnikas: vizualizācija, "domas uz papīra", elpošanu, kas palīdz atbrīvoties.

Nesmejies par viņa bailēm. Ja bērnam ir bail no tumsas, ļauj viņam gulēt naktslampiņas gaismā.

Kāpēc? Viņi ar grūtībām spēj iekļauties bērnu kolektīvā, pastāvīgi visiem traucē – starpbrīžos vai stundu laikā var darīt visādas nepatīkamas lietas, provocēt kautiņus, noorganizēt citu bērnu vajāšanu. Viņi ir briesmīgi kaitinoši, nesaudzīgi attiecas pret svešām lietām, bieži tās lauž vai saķēpā.

Interesanti, ka "agresīvie" zēni kaujas "kā meitenes" – skrāpē, kož, uzbrūk un atkāpjas, spļaudās. Viņi cenšas aizvainot vai pazemot otru. Šie bērni ar visiem cenšas manipulēt. "Agresoru" vienaudžiem viņi ļoti nepatīk, bērni cenšas ar šiem agresīvajiem nekontaktēties.

Padomi vecākiem:

Mēģini saprast, kāds ir agresivitātes iemesls. Varbūt, ka bērns vienkārši ir pieradis būt pasaules centrā? Tā mēdz gadīties ar ilgi gaidītiem bērniem, vienīgajām atvasēm ģimenē. Bet varbūt gluži pretēji, viņam ir apnikusi uzmanība un rūpes. Bieži "agresori" izaug ģimenēs, kurās vecāki ir autoritatīvi, pārlieku stingri. Vai arī tādi kļūst pēc traumatiskiem notikumiem. Šajos gadījumos var palīdzēt ģimenes psihoterapija.

Pārrunā ar bērnu jebkuru nepatīkamu incidentu. Paskaidro viņam, kas notiek, kā reaģē citi cilvēki, kāpēc ir svarīgi vienoties, nevis "mētāties ar kulakiem". Piedāvā citus ceļus problēmas risināšanai: "Varēja darīt tā un tā, un tad viss būtu bijis citādāk". Bērnam ir jāzina, ka pastāv alternatīvi uzvedības modeļi, kas ir mazāk traumatiski, un rezultātā, arīdzan daudz izdevīgāki.

Nepieļauj, ka bērns skatās agresīvas multfilmas, kriminālas programmas, šausmu filmas vai tādu kino, kurā ir daudz vardarbīgu ainu. Neļauj bērnam planšetē vai datorā spēlēt "kariņus". Izrunā ar viņu, kas notiek uz ekrāna, novērtē, tas ir labi vai slikti, mēģini bērnu pārslēgt uz citām aktivitātēm.

Nepazemo bērnu, nesodi viņu fiziski, neapspried viņa uzvedību citu cilvēku klātbūtnē. Biežāk apskauj viņu, izmanto pozitīvo atvalsta sniegšanu – paslavē par to, ka šodien viņš ne reizi ne ar vienu nav sakāvies, kādā konfliktsituācijā ir spējis uzvesties adekvāti.

Seko līdzi, lai viņš ne mazāk kā divas stundas dienā atrastos svaigā gaisā. Fiziskā aktivitāte ir ļoti svarīga. Labs variants – kāds sporta pulciņš. Būs labāk, ja nodarbības notiks svaigā gaisā. Iemāci bērnam dažādus paņēmienus, kas palīdzēs noņemt sasprindzinājumu un ļaus izlādēties emocijām – spilvenu kaujas, papīra burzīšana utt.

Kāpēc? Tādēļ, ka viņi bieži palaiž garām mācībstundas, viņiem pastāvīgi nākas "panākt" klasesbiedrus. Un palaiž garām viņi ne tikai mācības, bet arī skolas svētkus, ekskursijas un ar laiku kļūst par "izstumtajiem" no klases dzīves. Bērni, kuri bieži slimo, daudz ātrāk nogurst, viņi bieži ir pakļauti emocionālai spriedzei. Kā likums, viņiem ir pazemināta pašapziņa.

Padomi vecākiem:

Izvēlies viņiem optimālāko slodzes līmeni. Necenties viņu pieteikt visspēcīgākajā skolā, iekārtot pie visspēcīgākā skolotāja, noslogot ar papildu nodarbēm – no tā bērns tikai cietīs.

Līdz sīkumiem izplāno dienas režīmu. Lai mostas, pusdieno, mācās "pa stundām". Jo paredzamāka būs diena, jo bērnam būs vieglāk pārslēgties no vienas darbības uz citu. Iespēju robežās vairāk ejiet svaigā gaisā.

Radi situācijas, kurās bērns komunicēs ar citiem bērniem, vēlams, lai tas notiktu svaigā gaisā.

Seko līdzi tam, lai slimība bērnam nekļūtu par "sekundāru izdevīgumu".